No artist has been more ruthlessly driven by his creative urge, nor more isolated by it from most ordinary sources of human happiness, than Vincent Van Gogh. A painter of genius, his life was an incessant struggle against poverty, discouragement, madness and despair. Lust for Life skilfully captures the exciting atmosphere of the Paris of the Post-Impressionists and reconstructs with great insight the development of Van Gogh’s art. The painter is brought to life not only as an artist but as a personality and this account of his violent, vivid and tormented life is a novel of rare compassion and vitality.

When Emma Rouault marries Charles Bovary she imagines she will pass into the life of luxury and passion that she reads about in sentimental novels and women’s magazines. But Charles is a dull country doctor, and provincial life is very different from the romantic excitement for which she yearns. In her quest to realize her dreams she takes a lover, and begins a devastating spiral into deceit and despair.

Madame Bovary est un roman de Gustave Flaubert paru en 1857. Le titre original était Madame Bovary, mœurs de province. Au début, Flaubert ne voulait qu'on illustre son roman avec un portrait de femme pour laisser libre cours à l'imagination du lecteur.Flaubert commence le roman en 1851 et y travaille pendant 5 ans, jusqu’en 1856. À partir d’octobre, le texte est publié dans la Revue de Paris sous la forme de feuilleton jusqu’au 15 décembre suivant. En février 1857, le gérant de la revue, Léon Laurent-Pichat, l’imprimeur et Gustave Flaubert sont jugés pour «outrage à la morale publique et religieuse et aux bonnes mœurs». Défendu par l’avocat Maître Jules Sénard, Gustave Flaubert sera finalement acquitté. Le roman connaîtra un important succès en librairie.Honoré de Balzac avait déjà abordé le même sujet dans la Femme de trente ans en 1831 sous forme de nouvelle-roman qui parut en 1842 dans l’édition Furne de la Comédie humaine, sans toutefois faire scandale.

La nouvelle qui donne son titre au recueil, est une des plus connues de Maupassant. Le château d'Uville est occupé par cinq officiers prussiens. Parmi eux, «un tout petit blondin fier et brutal», surnommé Mademoiselle Fifi à cause de son allure féminine. Le saccage du luxueux château ne parvenant pas à tromper l'ennui, on décide d'organiser une petite fête avec des dames de Rouen. Elles arrivent, ces cinq «filles à plaisir», dont Rachel, «une brune toute jeune, à l'œil noir comme une tache d'encre». Elle échoit en partage à Mademoiselle Fifi, qui la brutalise, «saisi d'une férocité rageuse, travaillé par son besoin de ravage». Au moment des toasts, les Allemands insultent les Français vaincus, et surtout les Françaises, qu'ils déclarent toutes leur propriété. Rachel se révolte alors…

Mademoiselle Fifi est un recueil de nouvelles de Guy de Maupassant publié en 1882-1883, et placé sous les thèmes du libertinage et de la guerre de 1870

Natālijas Gusevas atstāstījums Mahabharata.Teiksma par Bharatas pēcteču vareno kauju' «Mahabharata» jeb «Teiksma par Bharatas pēc­teču vareno kauju» ir dižens seno indiešu varoņ­eposs. Sacerēta apmēram pirms trīs tūkstošiem gadu, «Mahabharata» ir ne tikai ievērojams literatūras piemineklis, bet arī savdabīga enciklopēdija, kurā atspoguļojas senās Indijas tautu dzīve, parašas un tikumi, kā ari estētiskie un ētiskie uzskati. Daudzas «Mahabharatas» teiksmas («Sakunlala», «Nals un Damajanti» un citas) ir iegājušas pasaules literatū­ras dārgumu krātuvē. Sajā izdevumā ir saglabāta sižeta līniju bagātība un dažādība, oriģināla domu spriegums un dzejiskais kolorīts.Šo grāmatu ar lielu interesi un gandarījumu lasīs ne vien skolēni, kas mācās seno laiku vēsturi, bet arī visi, kas interesējas par citu zemju un tautu kultūru.Kurukšetra («Kuru Lauks») — līdzenums kādu simt kilometru atstatumā no mūsdienu Indijas galvaspilsētas No krievu valodas tulkojusi Marta SilabriedeNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisRīga izdevniecība «Liesma» 1975Mākslinieka O. Zotova ilustrācijas Vāku un titulu zīmējis mākslinieks A. Lielais

Введите сюда краткую аннотацию

Tomass Mains RīdsMain Rida kopoti raksti. Devītais sējums,kurā ietilpst romāni: Jamaikas maroņi divās grāmatās ; Žaks Depars ; Nelaimes signāls divās grāmatās.No krievu valodas tulkojis E.Valdis.Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvApgāds »Grāmatu zieds« Rīga, Tērbatas ielā Nr. 52  1938Main-Rid Jamaiskije marroniSpiestuve „Progress“, Rīgā, Lielgabalu ielā 2.

«Майстер корабля» — один з найоригінальніших творів періоду Розстріляного Відродження — сьогодні повертається до читача. Це романтичний пригодницький роман, у якому яскраво втілено тему подвигу, кохання, відданості дитячій мрії.

Napomena uz prijevod Roman Majstor i Margarita pojavio se u hrvatskom prijevodu 1969. godine u «Naprijedovu» izdanju. Bio je to prijevod teksta objavljenog u časopisu «Moskva» godine 1966, u kojemu su, kako je ustanovljeno, izvršena neka kraćenja autorove posljednje redakcije rukopisa. Ovaj je prijevod romana priređen i dopunjen prema izvorniku koji je objavljen u knjizi: Mihail Bulgakov, Romanv. Hudožestvennaja literatura, Moskva 1973, jamačno najpouzdanijoj redakciji Bulgakovljeva rukopisa.V. F.

Viljams ŠekspīrsMakbetsTraģēdija piecos cēlienosSižetu traģēdijai Makbets Šekspīrs ņēmis galvenokārt no Holinšeda hronikām, no Skotijas vēstures. Lai cik dīvaini, rakstot šo tra­ģēdiju, Šekspīra nodoms bijis izdabāt karalim. Taču autors panācis pretējo — norāvis masku asinīm aptraipītajiem uzurpatoriem un monarhu patvaļai. Sākumā Makbets liekas it kā cilvēka varas iemiesojums. Spēka viņam netrūkst, viņš ir vīrišķīgs, gūst sekmes, saņem pelnītus ap­balvojumus. Bet sirdi kremt godkārība. Jo vairāk viņš iegūst, jo vai­rāk kāro. Makbetam sāk jau likties, ka viņa nopelni nav pietiekami novērtēti. Viņam blakus pat karalis Dankans šķiet niecīgs. Makbetā iedegas vēlēšanās uzkāpt karaļa tronī. Bet ceļš uz troni nav ne taisns, ne godīgs, kādu Makbets paradis iet līdz šim. Ceļā stāv ne tikai karalis Dankans, bet arī troņmant­nieks — princis Malkolms. Makbeta dvēselē sākas cīņa. Viņš vēlas- galvenokārt parādīt cilvēka varu, bet nonāk pretrunā ar cilvēka cieņu, stieg arvien dziļāk necilvēcības purvā, līdz jūtas galīgi no­trulinās. Makbets darījis noziegumus cerībā, ka nosēdīsies troni un visa dzīve kļūs citāda. Bet kas ir panākts? Vientulība un sirdī tukšums. Dzīvei vairs nav jēgas.«Liesma» 1965Tulkojis Fricis Adamovičs .Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Malataverne... C'est la ferme de la mère Vintard, un coin tout au fond du vallon que le soleil ne réchauffe jamais. Avec ses ruines, on dit même que l'endroit porte malheur. Mais pour Christophe, Serge et Robert, trois garçons du village, ce nom résonne plutôt connue une sacrée aubaine: ils ont découvert où la vieille cache son magot et le lui dérober sera un jeu d'enfant. Pour les deux aînés, l'affaire est entendue, niais Robert, le plus jeune, a encore des doutes. Il n'a que quinze ans et, cette fois, il ne s'agit pas comme d'habitude de chaparder quelques fromages: c'est un crime qu'ils organisent. Et puis il a un mauvais pressentiment: rien de bon ne peut sortir de Malataverne...

Recopilación que es una recreación de las experiencias literarias, filosóficas y aun teológicas, de textos históricos y sagrados chinos e hindúes o incluso europeos medievales, que recogen mitos y concepciones fantásticas.

«El encaje alzado de las fachadas venecianas es el mejor rastro que el tiempo, alias agua, haya dejado nunca sobre tierra firme. […] Es como si el espacio, más consciente aquí que en ningún otro lugar de su inferioridad frente al tiempo, le respondiera con la única propiedad que éste no posee, con la belleza. Y es por esta razón por lo que el agua toma esta respuesta, la retuerce, la golpea y la rompe en pedazos, aunque al final la recoja y la lleve consigo hasta depositarla, intacta, en el Adriático.» Joseph Brodsky En Marca de agua, un mosaico de 51 breves secuencias, Joseph Brodsky se sirve de sus visitas anuales a Venecia para meditar sobre la relación entre el agua y la tierra, la luz y la oscuridad, el tiempo presente y el pasado, el deseo y su satisfacción, la vida y la muerte. Estampas poéticas, estampas venecianas, estas reflexiones acerca de la ciudad abren brechas en la memoria del escritor, que entrelaza recuerdos personales con hechos acaecidos en la propia Venecia. Para el lector esa percepción y ese contrapunto entre imágenes y pensamientos se asociarán para siempre con el nombre de Venecia.