Emīls Zolā ParīzeRomāns 2. IzdevumsTriloģijas trešajā romānā «Parīze» atkal tiekamies ar abatu Pjēru Fromānu, kurš pēc ceļojumiem uz Lurdu un Romu ir atgriezies Parīzē dzīli vīlies savā ticībā. Tagad Pjērs meklē mierinājumu filantropijā, taču drīz vien pārliecinās, ka arī tā ir gluži veltīga. Tikai iepazīstot sava brāļa Gijoma darbīgo ģimeni, arī Pjērs pilnīgi pārvēršas un rod savas dzīves piepildījumu darbā un mīlestībā pret Marī.izdevniecība “Zvaigzne 1987Emile Zola ParisBibliothèque Charpentier Eugène Fosquelle, éditeur Paris 1908No Franču valodas tulkojusi Milda Kazimira Mākslinieks Māris OzoliņšNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv©Noformējums, dzīves un daiļrades dati,«Zvaigzne», 1987

Viktors IgoParīzes Dievmātes katedrāleGalvenā varone ir pati Parīzes Dievmātes katedrāle, kuras fonā risinās kāda kaislību plosīta garīdznieka, Katedrāles Zvaniķa un baznīcas patvērumā nonākušās Esmeraldas, kur apsūdzēta noziegumā būdama nevainīga, drāma.Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisNo angļu valodas tulkojusi Marta GrantovskaMākslinieks Indulis ZvagūzisLVI 1960

Emīls Zolā Parīzes vēdersRomānsRomānā «Parīzes vēders» autora uzmanības centrā — Impērijas laika sīkburzuāzija, tās attieksme pret republiku. Attēlojot plaukstošas buržuāzijas materiālo pārpilnību autors apraksta Parīzes tirgu, veltījot veselas lappuses spilgtiem tirgus ainu tēlojumiem. Tirgus personificē «resnvēderaino Parīzi», kas aptaukojusies un klusībā atbalsta Impēriju. Parīzes «kārtīgo, miermīlīgo» cilvēku filozofiju vispilnīgāk izteic desu veikala īpašniece Liza Kenī, kuras pārliecību nosaka pelņa. Tās dēl viņa ir spējīga pastrādāt nelietības un pat nodevību pret nelaimīgo Florānu . .  Tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1988No franču valodas tulkojusi Mirdza ErsaNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvRiga «Liesma» 1988Smile Zola. LC VENTRE DE PARIS RomanParis, Garnier-Flammarion 1971Эмиль Золя. ЧРЕВО ПАРИЖА Pm а «Лнесма» 1980Библиотека классики. На латышском языке Перепела с французского М. Эрса Художник Д. БрейкшсHB jVq 5297Emīla Zolā. PARĪZES VĒDERS Mākslinieks Dainis Breikšs Galvenā redaktora vietniece S. Odre Redakcijas vadītāja M. LejieteRedaktore S. Titmane. Mākslinieciskais redaktors I. Zvagūzis. Tehniskā redaktore V. Ruskulc. Korektore S. Llniņa.Nodota salikšanai 31.01.87. Parakstīta iespiešanai 23.12.87. Formāts 84X108/32. Tipogrāfijas papīrs № 1. Baltikas garnitūra. Augstspiedums. 15.12 uzsk. iespiedi.; 15.33 uzsk. krāsu nov.; 17,20 izdevu. 1. Metiens 65 000 eks Pasūt. №> 1006-5. Cena 1 rbl. 90 kap. Izdevniecība «Liesma», 226250 Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. № 78/32834/D-1071. Iespiesta Latvijas PSR Valsts Izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Ciņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40.Zolā E.Zo 321 Parīzes vēders: Romāns. — R.: Liesma, 1988.— 288 Ipp. — (Klasikas b-ka).

Gabriels Garsija MarkessPatriarha rudensIzcilais kolumbiešu rakstnieks, Nobela prēmijas lau­reāts (dz. 1928. g.), izmantodams fantastikas elementus, globālā skatījumā ataino līdzšinējo cilvēces vēstures posmu, kad gandrīz visās valstīs bija nodibinājusies dik­tatūra — vienpersoniska, autoritāra vara. Attēlodams kāda latīņamerikāņu diktatora varas norietu, autors atspoguļo to gigantisko un radikālo lūzumu, kurš norisinās mūs­dienu pasaules sabiedriskajā apziņā, atsakoties no neap­valdīta egoisma kā pasaulsiekārtas pamata. Plašam lasītāju lokam.No spāņu valodas tulkojis Voldemārs MeļimovskisNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvGabriel Garcia Marquez El Otofio Del PatriarcaEditorial La Oveja Negra 1980Redaktors Gints Jansons Māksliniece Maija Dragūneizdevniecība «Liesma», 1992

“Paul Kelver” (1902) is an autobiographical novel by Jerome K. Jerome.

Ivans TurgeņevsPavasara ūdeņiKrievu literatūras klasiķa (1818—1883) liriskais stāsts veltīts mīlestībai kā cilvēka garīgo vērtību kritērijam. Stāsta centrā — ar drosmīgu sirdi un prātu apveltīta meitene un vājas gribas jauneklis, kas nodod viņas skaidrās jūtas. Autors nežēlīgi atsedz tumšās kaisles varā nokļuvuša Saņina dvēseles tukšumu.Otrais izdevumsNo krievu valodas tulkojis Augusts Mežsēts Mākslinieks Uldis Sosnovskisizdevniecība «Liesma», 1985Pavasara ūdeņi/No kr. vai. tulk. A. Mežsēts; II. U. Sosnovskis. — 2. izd. — R.: Liesma, 1985. — 186 Ipp., il.

Oskars LutssPavasaris«Pavasaris» ir Lutsa ievērojamākais darbs. Tā ir rakstnieka pirmā grāmata (I daļa — 1912. g., II daļa — 1913. g.). Igauniski tā ir iznākusi 9 izdevumos. Sis stāsts par skolas un jaunatnes dzīvi pieder pie tiem nedaudzajiem daiļdarbiem, kuru pazīst katrs igaunis. Dažādos dramatizējumos tas bieži uzvests gan uz pašdarbības, gan arī uz profesionāla teātra skatuves. Rīdzinieki «Pavasari» varēja noskatīties Tallinas drāmas teātra viesizrāžu laikā 1959. gada decembrī. Jaunais komponists Ilo Vinters pēc «Pavasara» 1961. gadā radīja simfonisko svītu «Paunvere», ko atskaņojis arī Latvijas Radio. Tēlotājā mākslā «Pavasara» tēli atspoguļoti skulptūrā, sevišķi sīkplastikā. Meistariski radīti, labi individualizēti «Pavasara» tipi, īpaši Totss, Kīrs un Strupais Juris kļuvuši par simboliem, kuru vārdus lieto jau kā sugas vārdus. Visiem šiem tēliem Palamuzē ir atrasti arī prototipi. Lasot rodas iespaids, ka Arnis Tali ir pats rakstnieks. Taču Lutsa skolas biedri apgalvo, ka dzīvē viņš tik kautrs nemaz neesot bijis, bet dažu labu reizi Totsam palīdzējis izdomāt kārtējo stiķi. Totss turpretim dzīve nemaz neesot bijis tik palaidnīgs ka stāstā.Latvijas Valsts Izdevniecība Rīga  1965No igauņu valodas tulkojis Jānis Žīgurs Mākslinieks A. GaleviussNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

OSKARS lutssPAVASARISLATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ ® 1965No igauņu valodas tulkojis J. Zigurs Mākslinieks A. GaleviussOSKARS LUTSS UN VIŅA «PAVASARIS»Katru jaunu pavasari, kad ceļi apžuvuši un dienas kļūst garākas, sākas igauņu ekskursantu uzbrukums kādai mazai apdzīvotai vietai — Palamuzei, kas at­rodas Austrumigaunijā, nepilnus pussimts kilometrus uz ziemeļiem no Tartu.Vecā Palamuze bija mazs miestiņš, kas ne ar ko se­višķu neizcēlās citu neskaitāmo miestu vidū: krustceļā baznīca un krogs, upīte ar dzirnavām, veikals, skola. Jā, arī skola. Pērn tā svinēja savu 275 gadu jubileju. Baltijā nav daudz tik vecu skolu! Un tomēr iemesls ir cits, kāpēc katram igaunim, dzirdot Palamuzes vārdu, vispirms nāk prātā tieši šī skola.Netālu no Palamuzes vidusskolas jaunās ēkas, otr­pus upītes, zem simtgadīgām liepām stāv vecā ēka. Blakus gala durvīm ir piestiprināta balta marmora plāksnīte ar uzrakstu: «Te, bij. Palamuzes draudzes skolā, 1895.—1899. g. mācījās Igaunijas PSR Tautas rakstnieks Oskars Lutss. Seit viņš smēla vielu savam «Pavasarim».»Oskars Lutss (1887—1953) un Palamuze ir nešķirami jēdzieni. Skolas viesu grāmatā ir trāpīgs ieraksts: «Palamuze deva Lutsu, Lutss deva Paunveri un Paunvere pārvērta Palamuzi par visu interešu objektu.» Dzimis viņš ir netālu no šās vietas, bet kopš 4 gadu ve­cuma dzīvo pašā miestiņā, kur citu vajadzīgu iestāžu1 Tā vairakos Lutsa darbos dēvēta Palamuze.vidū rakstnieka tēvs Hindriks Lutss ierīkoja kurpnieka darbnīcu. No vecmāmiņas bagātā pasaku pūra un no vectēva humoristiskajiem nostāstiem daudz kas vēlāk pārgāja Lutsa daiļradē, bet varbūt vēl bagātāku mate­riālu nākamajam rakstniekam devis tas, ko viņš zēna gados redzēja un dzirdēja tēva darbnīcā un piedzīvoja šejienes skolā.Pēc ciema un draudzes skolas seko Tartu reālskola. Te par Lutsa vismīļāko autoru kļūst Gogolis.Turpat 20 gadus Lutss ir strādājis aptiekā — Tartu, Narvā, Tallinā, Pēterpilī. Tartu universitātē iesāktās farmācijas studijas pārtrauc pasaules karš. Pēc demo­bilizācijas Lutss paliek Tartu, kur sākumā īsu laiku strādā universitātes bibliotēkā, bet kopš 1921. gada pilnīgi nododas rakstniecībai. Divas trešdaļas no rakstnieka mūža ir pagājušas Tartu. Viņa pēdējā dzīves vietā — Rīgas ielā 38 — nesen atklāja memoriālo mu­zeju.Ap pusgadsimtu ilgās literārās darbības laikā Lutss ir izmēģinājis visus žanrus un sarakstījis ap 70 daiļ­darbu.Pirmo reizi lasītāji viņu iepazīst 1907. gadā kā dzejnieku. Drīz pēc tam viņš kļūst pazīstams kā drama­turgs. Viņa ievērojamākās lugas ir «Paunvere» (1912. g.; latviski iznāk 1926. g. ar virsrakstu «Sasteigtās precī­bas» E. Zālītes tulkojumā) un «Kāpostgalva» (1912. g.; latviski Dailes teātrī 1932. gadā). Tajā viņš šausta miestiņa bagātāko slāni un tā garīgo aprobežotību, pa­rāda pelēko baronu negausību un nabago ļaužu smago likteni laukos.Divdesmitajos gados Lutss savos stāstos un novelēs rāda pilsētas dzīves ēnas puses. Stāsts «Tumšajā pa­galmā» (1933. g.) dramatizējumā uz igauņu skatuvēm kļūst ļoti populārs, un 1956. gadā Tallinas kinostudija pēc tā uzņem filmu.Ļoti iecienīta ir arī Lutsa memuāru sērija 13 sējumos. Daudzi Lutsa darbi veltīti jaunatnei. Arī bērniem ir uzrakstīti daži sirsnīgi stāstiņi, no kuriem «Ragainītis» (1920. g.) dramatizējumā un kā leļļu filma ar virs­rakstu «Meža pasaka» (1960. g.) kļuvis sevišķi pazīs­tams. To redzējuši arī mūsu republikas bērni Rīgas leļļu teātra iestudējumā.Lutss ir plaši pazīstams arī kā feļetonists. Vispār viņa darbiem raksturīgs smalks, labsirdīgs humors.Lutss savos darbos neizvirza un nerisina lielas pro­blēmas, bet rāda ainas no mazo cilvēku dzīves, kuru pusē nostājas arī pats.«Pavasaris» ir Lutsa ievērojamākais darbs. Tā ir rakstnieka pirmā grāmata (I daļa — 1912. g., II daļa — 1913. g.). Igauniski tā ir iznākusi 9 izdevumos. Sis stāsts par skolas un jaunatnes dzīvi pieder pie tiem ne­daudzajiem daiļdarbiem, kuru pazīst katrs igaunis. Da­žādos dramatizējumos tas bieži uzvests gan uz pašdar­bības, gan arī uz profesionāla teātra skatuves. Rīdzinieki «Pavasari» varēja noskatīties Tallinas drāmas teātra viesizrāžu laikā 1959. gada decembrī. Jaunais kompo­nists Ilo Vinters pēc «Pavasara» 1961. gadā radīja simfonisko svītu «Paunvere», ko atskaņojis arī Latvijas Radio. Tēlotājā mākslā «Pavasara» tēli atspoguļoti skulptūrā, sevišķi sīkplastikā. Meistariski radīti, labi individualizēti «Pavasara» tipi, īpaši Totss, Kīrs un Strupais Juris kļuvuši par simboliem, kuru vārdus lieto jau kā sugas vārdus. Visiem šiem tēliem Palamuzē ir atrasti arī prototipi. Lasot rodas iespaids, ka Arnis Tali ir pats rakstnieks. Taču Lutsa skolas biedri apgalvo, ka dzīvē viņš tik kautrs nemaz neesot bijis, bet dažu labu reizi Totsam palīdzējis izdomāt kārtējo stiķi. Totss turpretim dzīve nemaz neesot bijis tik palaidnīgs ka stāstā.Katram lasītājam kļūs tuvi lieliskie tipi, viņu vien­kāršā, visiem saprotami attēlotā jūtu pasaule, maigais humors, sirsnīgums, vienkāršā tautas valoda ar izteik­smīgajiem salīdzinājumiem —- tas viss ir padarījis «Pa­vasari» par vienu no iemīļotākajām grāmatām igauņu lasītāju vidū. Tulkojumā tā ir pieejama jau arī krievu, lietuviešu, ukraiņu, ungāru, čehu un slovaku lasītājiem. Cerams, ka «Pavasaris» tagad iemantos arī latviešu lasītāju simpātijas.T. K a r m a

Fjodors DostojevskisPazemotie un apvainotieŠajā sacerējumā gan vislielākā vērība pievērsta diviem sieviešu tipiem, no kuriem viena ir gandrīz vai mistiski apgarota svētā, spējīga uz vislielāko atteikšanos un uzupurēšanos, otra – dzīves salauzta, netiklības purva bridēja, tomēr savas dvēseles dziļumos lepna un tīra. Psiholoģiskais tēlojums sasprindzina nervus un kā spēcīga straume rauj lasītāju līdzi savā plūsmā.Kopoti raksti 10 sējumos III sējums. Pazemotie un apvainotie. Piezīmes no mirušo namaLiesma  1974Ф. М. Достоевский собрание сочинений в десяти томах Том третий Униженные и оскорбленные Записки из Мертвого дома Государственное издательстве^ художественной литературы Москва 1956Издательство «Лиесма» Рига 1974На латышском языке Перевод с русского Я. Медениса и О. Брикшкиса Художник К, ГолдманисNo krievu valodas tulkojuši Jānis Medenis un Oto BrikšķisMākslinieks Kārlis GoldmanisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisTulkojums latviešu valodā ® «Liesma», 1974

MIHAILS BULGAKOVSJAUNĀ ĀRSTA PIEZĪMESPAZUDUSĪ ACS

PĒC DIVDESMIT GADIEMAleksandrs Dimā (tēvs)Kopoti raksti piecpadsmit sējumosČetrpadsmitais sējums 'RĪGA, "GENMARIN" 1993Izdevumu sagatavojusi izdevniecība «GENMARIN» Redaktors: I. Bisters Tulkoja: I. Krastinja Korektore : A. Dergačeva Sastādītājs: G.Špakovs

El hijo de Pedro Páramo viaja a Comala para encontrarse con su padre, sólo para verse atrapado en un mundo sin vida. La historia de lo ocurrido sobrepasa cualquier previsión del lector. La novela de Rulfo ha sido considerada como una de las cumbres de la literatura en lengua castellana por Carlos Fuentes, Gabriel García Márquez y Jorge Luis Borges. Autores de otros idiomas, como Günter Grass, Susan Sontag y Gao Xingjian se cuentan también entre sus grandes admiradores.

Написан в соавторстве с Henry Hasse.

Viljams ŠekspīrsPeriklsTraģikomēdija piecos cēlienosTraģikomēdijas Perikls pamatā kāds renesanses literatūrā iecie­nīts Tīsas Apolonija stāsts.Perikis iezīmē pavērsienu Šekspīra daiļradē. Ar šo lugu sākas jauns — pēdējais Šekspīra jaunrades posms. Ar Periklu un nākamajiem darbiem arī Šekspīrs pievērsies traģikomēdijas žanram. Bet nav gan noliedzams, ka Periklā tikai vietām jūtama Šekspīra spilgtā daiļrades dzirksts.Tulkojis Ojārs Sarma«Liesma» 1965.Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Now available for the first time in English, this important addition to the Roth canon is rich in irony and exemplary of Roth's keen powers of social and political observation.A novel fragment that was discovered among Joseph Roth's papers decades after his death, this book chronicles the life and times of Alexander Perlefter, the well-to-do Austrian urbanite with whom his relative, a small-town narrator, Naphthali Kroj, has come to live after becoming orphaned. The colorful cast of characters includes Perlefter's four children: foolish Alfred, with his predilection for sleeping with servant girls and widows and boasting of the venereal diseases he contracts; the hapless Karoline, whose interest in math and physics and employment at a scientific institute seem to repel serious suitors; the flamboyant Julie, a sweet, pale, and anemic girl who likes any man who is inclined toward marriage; and the beautiful and flighty Margarete, besotted with a professor of history. Written circa 1928-30, Perlefter represents Joseph Roth at the very peak of his literary powers — it was penned just after the publication of The Silent Prophet and just before his masterpieces Job and The Radetzky March.

»Im Anfang war der Mythus. Wie der große Gott in den Seelen der Inder, Griechen und Germanen dichtete und nach Ausdruck rang, so dichtet er in jedes Kindes Seele täglich wieder.« Mit diesen Sätzen beginnt die erste Erzählung Hermann Hesses (1877-1962), die 1904 im S. Fischer Verlag erschien und ihren Autor mit einem Schlag berühmt machte. Der in unmittelbarer Nachfolge von Gottfried Kellers Grünem Heinrich stehende »Erziehungsroman« hat mit seinen erfrischenden, allem Pathetischen abholden Naturschilderungen bis heute nichts an Charme und Farbe verloren. Hesse selbst hat den dezidierten Individualismus Camenzinds als den »Anfang des roten Fadens« bezeichnet, der sein ganzes Werk durchzieht.