In this thoroughly entertaining story collection, the renowned Dr. Percy travels the world searching for unique animal specimens – and keeps an eye on attractive examples of the fairer sex, as well. Will his dedication to these dual quests ever pay the dividends he’s looking for? Equal parts romantic farce and fantastical science fiction, Police!!! is a rollicking read with something for everyone.

Fjodors DostojevskisPolzunkovsKāds Pēterburgas ierēdnis Polzunkovs pievērš sev vispārēju uzmanību ar savām dīvainajām manierēm, vēlēšanos visur būt uzmanības centrā un neparastu ākstīgu ārieni, neskatoties uz to, ka labi un izsmalcināti ģērbjas. Viņš piedāvā sabiedribai uzklausīt savu bēdu stāstu, uzkāpj uz krēsla un vispārēju joku pavadībā sāk savu runu. Izrādās, ka viņš lūdzis savam priekšniekam viņa meitas roku, bet saņēmis atteikumu, tādēļ savācis kompromātu par savu priekšnieku un izspiedis no viņa pusotru tūkstoti rubļu, un arī piekrišanu meitas precībām.Tomēr pēc tam, kad notiek gatavošanās kāzām, Polzunkova kompromitējošais materiāls zaudē savu nozīmi, priekšnieks vispirms paņem atpakaļ naudu, pēc tam atsauc saderināšanos un visbeidzot Polzunkovu atbrīvo arī no darbaKopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973К1 Ф. М. Достоевский0о835 собрание сочиненийв десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. ГолдманисNo krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Ārija Elksne un Atis ĶēniņšMākslinieks Kārlis Goldmanis©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

PORPORTUKA JOKSDŽEKS LONDONSKopoti raksti 5.SĒJUMSAPKAUNOTAISsastādījusi Tamara ZālīteNO ANGĻU VALODAS TULKOJUSI Anna Bauga, Ilga Melnbarde un Ojārs Sarma MĀKSLINIEKS ĀDOLFS LIELAISTulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975

A rediscovered masterwork from famed Hungarian novelist Sándor Márai, Portraits of a Marriage tracks the lifelong entanglement of a man and two women haunted by class differences and misdirected longings.Peter and Ilonka are a wealthy couple whose outwardly perfect marriage is undone by secrets. The insecure Ilonka believes she can never be elegant and refined enough for her husband, while Peter has long been tormented by his forbidden love for Judit, a peasant and servant in his childhood home. What Judit longs for most, however, is freedom from the constraints of the society that has ensnared all three in a vortex of love and loss. Set against the backdrop of Hungary between the wars, in a world on the verge of dramatic change, this exquisite novel offers further posthumous evidence of Marai’s brilliance.

S.Lagerliof, unikali senojo pasakojamojo meno tradicijos puoselėtoja, sukūrė puikų psichologinį romaną, o kartu - graudžią istoriją apie tėvo meilę dukrai. Šis kūrinys gimė iš idėjos parašyti romanų ciklą apie vaikystės namus gimtojoje Morbakoje. Apie tai rašytoja yra rašiusi savo draugei, užsimindama, jog galvoje susikaupusi nesuskaičiuojama daugybė mažų istorijų (1, 109). Grįždama prie Švedijos kaimo temos, S.Lagerliof neabejotinai norėjo paliesti ir amžinąsias bendražmogiškas temas: meile, pasiaukojimą, tikėjimą. Įdomu, jog, pasak rašytojos, romano pagrindą sudaro realus atsitikimas

Posthumous Papers of a Living Author (1936) collects together short prose and fiction, almost all written between 1920 and 1929, under the headings 'Pictures', 'Ill-tempered Observations' and 'UnStorylike Stories'. It is Musil's most accessible work, the last book he published before his death in 1942, and one conceived as a unified whole. 'Where Proust seeks to crystallize a past, Musil is always pushing through that strange undergrowth to find out, if possible, where he is, where life is tending, and what is the explanation…' wrote V. S. Pritchett of Musil's masterpiece The Man without Qualities. The same search is evident in Posthumous Papers, whether Musil is considering monkeys, monuments, the Oedipus Complex, paintspreaders — 'he is to the painter what the pen-pusher is to the poet' — or the quests in a Roman boarding house. From the first fragment 'Flypaper' to the last story, 'The Blackbird', he writes in satires or parables of phenomenal wit and concentration, illuminating as he observes human life and 'the tiny traits by which it carelessly reveals itself'.

Umberto EkoPrāgas kapsētaKlejojot starp 19. gadsimta Turīnu, Palermo un Parīzi, mēs sastopam histērisku sātanisti; abatu, kurš mirst divreiz; dažus līķus kādā Parīzes kanalizācijas ejā; redzam, kā pakāpeniski top viltotais sacerējums, kas pazīstams ar nosaukumu Sionas gudro protokoli un vēlāk iedvesmos Hitleru veidot nāves nometnes; redzam jezuītus, kas vērpj intrigas pret masoniem; masonus un karbonārus, kas nožņaudz priesterus viņu pašu zarnās; artrītisku un līkkā­jainu Garibaldi; pjemontiešu, franču, prūšu un krievu slepeno dienestu plānus; atbaidošas un smirdīgas dzertu­ves, kur satiekas noziedznieki, kas absinta izgarojumos plāno spridzināšanas un dumpjus; redzam melīgus testa­mentus, velnišķīgas brālības un melnās mises. Lielisks materiāls feļetonromānam 19. gadsimta garā, turklāt šis ir arī ilustrēts, tieši tāpat kā tā laika turpinājumromāni.Tomēr šim sacerējumam ir kāda īpatnība: izņemot galveno varoni, visi pārējie romāna personāži ir reāli eksistējuši un attiecīgi darbojušies. Arī galvenais varonis dara to, kas patiešām ir noticis, lai arī realitātē varbūt viņa veikumam bijuši vairāki darītāji. Bet kas gan to zina. Kad visapkārt ņudz slepenie dienesti, dubultaģenti, nodevīgi virsnieki un grēcīgi priesteri, atgadīties var jebkas. Iespējams, ka šī romāna vienīgais izgudrotais tēls ir vispa­tiesīgākais un stipri līdzinās daudziem, kas joprojām ir starp mums.Umberto Eko dzimis Alesandrijā 1932. gadā; filosofs, medievists, semiologs, plašsaziņas līdzekļu pētnieks, prozā debitē 1980. gadā ar romānu Rozes vārds Premio Strega, 1981), kam seko Fuko svārsts 1988), Iepriekšējās dienas sala 1994), Bodolīno 2000), Ķē­niņienes Loanas noslēpumainā liesma 2004). No daudzajiem akadēmiska­jiem un neakadēmiskajiem darbiem ievērojamākie ir Vispārējās semiotikas traktāts 1975), Interpretācijas robežas 1990), Kauts un pīļknābis 1997), No koka līdz labirintam 2007) un kopā ar Žanu Klodu Karjēru sarakstītais Nemaz neceriet atbrīvoties no grāmatām 2009). 2004. gadā sastāda ilustrēto izdevumu Skaistuma vēsture, kam 2007. gadā seko Neglītuma vēsture un 2009. gadā Sarakstu karuselis.Latviešu valoda "Jana Rozes apgada" ir iznākuši šādi Umberto Eko darbi:Rozes vārds Fuko svārsts BodolīnoKā uzrakstīt diplomdarbu Neglītuma vēsture Skaistuma vēsture Sarakstu karuselisGrāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstuTulkotāja pateicas par atbalstu Valsts Kulturkapitala fondam Ventspils Starptautiskajai Rakstnieku un tulkotāju mājaiLiterārā konsultante Inga Karlsberga Datorgrafiskais noformējums: Iveta Paegle© Dace Meiere, tulkojums latviešu valodā, 2011 © SIA "Jāņa Rozes apgāds", 2011Noskannējis grāmatu un failu izveidojis imants ločmelisJana rozes apgādsNo itāļu valodas tulkojusi Dace MeiereSIA "Jāņa Rozes apgāds". Reģ. nr. 40003573956 Kr. Barona ielā 5, Rīgā, LV-1050 E-pasts: apgads@jr.lv www.jr.lvIespiests un iesiets Jelgavas tipogrāfijā Langervaldes ielā la, Jelgavā, LV-3002…Tā kā epizodes tomēr ir nepieciešamas un pat veido vēsturiska stāstījuma galveno daļu, esam tajā iekļāvuši simt pilsoņu pakāršanu pilsētas laukpmā, divu mūku nāvi liesmās, komētas parādīšanos, visus tos aprakstus, kas ir vairāk vērti nekā simt turnīri un kam piemīt lieliskā spēja sevišķi labi novērst lasītāja prātu no galvenā notikuma.Karlo Tenka, Suņu nams

At the turn of eighteenth-century England, spirited Elizabeth Bennet copes with the suit of the snobbish Mr. Darcy while trying to sort out the romantic entanglements of two of her sisters, sweet and beautiful Jane and scatterbrained Lydia.

At the turn of eighteenth-century England, spirited Elizabeth Bennet copes with the suit of the snobbish Mr. Darcy while trying to sort out the romantic entanglements of two of her sisters, sweet and beautiful Jane and scatterbrained Lydia.

PRIESTERA TIESĪBAS

(El la Antaŭparolo de la eldonejo)Princidino Mary estas la kerna novelo de la kvin-novela romano «Heroo de nia epoko». Ĝi estis ekverkita en 1838 laŭ la impresoj pri Kaŭkazo, kien Lermontov estis ekzilita el Peterburgo pro la kontraŭreĝima poemo okaze de la morto de Aleksandr Puŝkin.La protagonisto de «Princidino Mary» estas eksgvardia armea oficiro (samkiel Lermontov tiutempe) Peĉorin. Liaj skeptiko pri la moralaj valoroj, egocentrismo kaj manko de klare esprimita vivocelo, kompletigitaj de la nekontestebla intelekto kaj rara kapablo al objektiva memanalizo faris lin karakteriza tipo por tiuepoka Ruslando. Lermontov sukcesis eviti la tradician edifan elementon kaj lasis al la legantoj (kaj kritiko) la privilegion laŭdi aŭ kondamni la protagoniston; eble ankaŭ pro tio la romano estas daŭre reeldonata, legata kaj ŝatata ĉie, kie oni legas kaj parolas en la rusa lingvo. La figuro de Peĉorin fariĝis parto de la rusa kulturo, ne malpli integra ol la figuroj de Onegin kaj Bazarov.

Fjodors DostojevskisProharčina kungspavecāks ierēdnis Proharčins īrē gultasvietu pie kādas saimnieces, kura no viņa ņem tikai 5 rubļus, kamēr no citiem īrniekiem divreiz vairāk. Jaunākie īrnieki dažādi izzobo Proharčinu, jo viņš ir visai skops, nesabiedrisks un arī prāta ziņā ne sevišķi attīstīts. Viņi stāsta Proharčina klātbūtnē viens otram dažādas briesmu lietas par it kā gaidāmajām nepatīkamām izmaiņām darbā, ka būšot visiem ierēdņiem jākārto eksāmeni, jāiet deju kursos utt. Proharčins visām šīm blēņām notic un pamazām zaudē sajēgu, sāk iedzert kopā ar šaubīgiem tipiem, kamēr kādu dienu nomirst. Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973К1 Ф. М. Достоевский0о835 собрание сочиненийв десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. ГолдманисNo krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis ĶēniņšMākslinieks Kārlis GoldmanisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisTulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

M. Prohartchine est un «pauvre-riche». Cette nouvelle est tirée de l'histoire véridique d'un avare lue dans les journaux de la capitale, un «nouvel Harpagon mort en pauvreté sur des monceaux d'or. C'était un conseiller titulaire en retraite. Il ne payait que trois roubles par mois pour loger dans un coin derrière le paravent. Il se plaignait toujours de sa pauvreté et la dernière année avant sa mort il ne paya pas son loyer. Il se refusait des mets chauds même aux derniers jours de sa maladie. Après sa mort, on trouva dans ses effets cent soixante-neuf mille vingt-deux roubles en argent et en billets de banque». La lecture de ce fait divers impressionna Dostoïevski. Il poursuit: «C'est alors que j'ai vu passer dans la foule une figure non réelle, mais fantastique. Elle portait un vieux manteau qui lui servait sûrement de couverture pendant la nuit. Elle me croisa et cligna en me regardant de son oeil mort, sans lueur et sans force, et je compris que c'était le même Harpagon qui était mort avec son demi-million! Et voici qu'un personnage surgit devant moi, très semblable au Chevalier Avare de Pouchkine. Il me sembla soudain que mon S. était un personnage colossal. Il quitta le monde et toutes ses tentations et se retira derrière son paravent. Qu'est-ce, pour lui, que tout ce vain clinquant, tout notre luxe? A quoi bon la commodité et le confort? Non, il n'en a pas besoin, il possède tout cela sous son oreiller, sous sa taie non changée depuis l'année dernière. Il n'a qu'à siffler, et tout ce dont il a besoin lui viendra en rampant. S'il le veut, maintes personnes lui adresseront des sourires attentifs. Il est au-dessus de tous les désirs… Mais pendant que je rêvais ainsi, il me sembla que je volais Pouchkine.»

Рассказ вошёл в сборники:The Illustrated Man (Человек в картинках)The Vintage Bradbury (Классический Брэдбери)

Promenades et souvenirs parmi les derniers textes écrits par Nerval, donnent au champ de la prose une ampleur inédite. Issus de la pratique du feuilleton, libres de toute détermination générique, ils glissent, sans solution de continuité, de la promenade excentrique à la divagation hallucinée, de l'ironie à la mélancolie, de la fantaisie à l'aveu autobiographique, de la simple notation journalistique à l'engagement le plus entier de l'écrivain dans son livre. Chemin faisant, l'œuvre de Nerval, longtemps tenue pour marginale, se révèle, dans sa singularité aérienne, comme l'un des centres " névralgiques " de la littérature du XIXe siècle.

MIHAILS BULGAKOVSSTĀSTIPSALMS