Ce roman composite alterne récit biographique, lettres, digressions philosophiques et narration proprement dite, en un prologue et deux parties.

Prologue. Germaine Malorthy, Mouchette, a seize ans. Elle révèle à ses parents qu'elle est enceinte. Son père va demander réparation au marquis de Cadignan, hobereau local, qu'il soupçonne d'avoir séduit sa fille. Mais il n'en obtient rien et retourne sa colère contre Mouchette. Celle-ci s'enfuit, va trouver Cadignan et se heurte aussi à son incompréhension. Désespérée, elle le tue…

Première partie. Au cours de la nuit de Noël, l'abbé Donissan discute avec son supérieur, l'abbé Menou-Segrais. Ce dernier, conscient de la valeur du jeune prêtre, refuse d'accéder à la demande de Donissan qui se sent moralement trop faible pour accomplir correctement sa tâche pastorale. Il le maintient dans ses fonctions et lui confie de surcroît une mission à Étaples. Sur la route, Donissan s'égare, et, rencontrant un étrange maquignon, se trouve face à face avec lui-même – ou le Diable. C'est alors que, errant dans la nuit du côté du château de Cadignan, Mouchette surgit devant lui…

Ce premier véritable roman de Georges Bernanos annonce les principaux thèmes auxquels il restera fidèle par la suite: révolte contre le pharisaïsme bien-pensant, expérience du Mal, détresse des humbles.

La maison des morts, c'est le bagne de Sibérie où Dostoïevsky a purgé comme condamné politique une peine de quatre années de travaux forcés et de six ans de «service militaire». Il faut noter l'actualité des réflexions sur le pouvoir et la violence dont Dostoïevski a parsemé ces Souvenirs. Comment ne pas penser également aux bagnes qui ont marqué ensuite la Russie, à Staline, au Goulag.

Tas, kas jūs pārsteidza, lasot "Bada Spēles", atgūst jaunu spēku un spraigumu "Spēlē ar uguni". Iemīļotie varoņi, kas nu jau ir kļuvuši par jūsu draugiem, atgriezušies, lai turpinātu cīnīties par savu dzīvību un brīvību. Un lasītājs atkal dzīvo līdzi sāpēm un pārdzīvojumiem, ar ko ik uz soļa nākas sastapties Sūzenas Kolinsas brīnišķīgajiem un vienlaikus sarežģītajiem raksturiem.

Pretēji gaidītajam Katnisa Everdīna ir uzvarējusi Bada Spēlēs. Viņa un otrs Divpadsmitā apgabala pārstāvis Pīta Melārks brīnumainā kārtā joprojām ir dzīvi. Katnisai vajadzētu justies atvieglotai un pat laimīgai. Galu galā viņa ir atgriezusies pie savas ģimenes un drauga Geila. Tomēr nekas nav tā, kā Katnisa vēlētos. Geils izturas vēsi un atturīgi. Pīta viņai it kā ir uzgriezis muguru. Un klīst baumas par sacelšanos pret Kapitoliju — sacelšanos, ko varbūt ir palīdzējusi uzsākt tieši Katnisa ar savu zobgaļsīļa piespraudi. Pašai par lielu pārsteigumu Katnisa ir izraisījusi nemierus un baidās, ka nespēs tos apturēt. Vēl biedējošāk — viņai trūkst pārliecības par to, kā rīkoties. Kad Katnisai un Pītam pienāk laiks doties Kapitolija inspirētajā ciniskajā Uzvaras turnejā, uz spēles ir likts viss. Ja viņiem neizdosies neapgāžami pierādīt savu neprātīgo mīlestību vienam pret otru, būs šaušalīgas sekas.

Romāns apbur ar sižeta vienreizīgumu, fantastisko vidi, kas ir tik reāla un drūma, ar romantiku un šausmām, cerībām, izmisumu un — pāri visam — bezgalīgu cilvēcību, kas nevar neaizkustināt ikkatra sirdi.

Fjodors Dostojevskis

Spēlmanis

Par azarta postošo iedarbību uz cilvēku. Romāna varonis, kāds ģenerāļa bērnu privātskolotājs Aleksejs Ivanovičs ceļo kopā ar ģenerāļa ģimeni. Viņš iemīlējies ģenerāļa pameitā Poļinā, kura savukārt mīl kādu francūzi marķīzu de Grijē. Visa ģenerāla ģimene gaida vecmāmiņas nāvi, lai saņemtu milzīgo mantojumu, bet pati vecmāmiņa ierodas izdomātā pilsētiņā Rulettenburgā un pat netaisīdamās mirt nospēlē daļu savas bagātības ruletē. Aleksejs mēģina glābt stāvokli un arī uzsāk spēli, pie kam atgriež ievērojamu summu, kuru piedāvā Poļinai, tomēr viņa pārāk lepna un piedāvājumu noraida. Aleksejs aizraujas ar ruletes spēli un ...

“Spēlmanis” ir romāns par kaislību – vai tā būtu kaislība uz spēli, uz sievieti, uz naudu vai varu… Sarakstīts pirmajā personā, nervozā, reizēm psihiski nestabilā intonācijā, šis ir viens no vieglāk lasāmajiem un tempa ziņā straujākajiem Dostojevska romāniem. Spēcīgi, īpatnēji raksturi un precīzs kaislības pārņemta cilvēka psiholoģiskais zīmējums ir šī romāna lielākie plusi. “Spēlmanis” nerunā tikai par azartspēļu vilinājumu un neizbēgamo postu pēc tam, kad cilvēks ir ar tām saindējies. Rulete iegūst plašākas metaforas nozīmi – tā simbolizē cilvēka vēlmi vienā mirklī iegūt to, ko esi vēlējies, aklu un nesatricināmu ticību savai veiksmei un pusapzinātu pārliecību, ka nejaušība ir iepriekšparedzama. “- Vēl! Vēl! Vēl! Liec vēl! – vecmāmuļa sauca. Es vairs nerunāju pretim un, plecus raustīdams, uzliku vēl divpadsmit frīdrihsdoru. Ripa griezās ilgi. Vecmāmuļa drebēja, vērodama ripu. – Vai viņa tiešām cer, ka atkal kritīs zéro? – es domāju, ar izbrīnu uz viņu lūkodamies. Viņas sejā staroja cieša pārliecība par laimestu nešaubīgas gaidas, ka tūlīt, tūlīt sauks: zéro! Bumbiņa ielēca iedobītē. - Zéro! – krupjē sauca. - Nu!!! – vecmāmuļa pagriezās pret manī ar pārvarīgu triumfu. Es pats biju spēlmanis; es jutu to tieši šinī brīdī. Man drebēja rokas un kājas, galva sāka reibt” Dostojevska Kopoti raksti latviešu valodā iznākuši jau labi sen, taču romāns “Spēlmanis” īpaši aktuāls kļūst pašlaik, kad kazino un spēļu automātu zāles Rīgā sastopamas daudz biežāk nekā grāmatnīcas. Vienā ziņā azartspēlēm varam pateikties par to, ka Dostojevskis ir sarakstījis tik daudz, ko viņš rakstīja, lai iegūtu naudu šīm spēlēm un tajās sataisīto parādu atdošanai. No otras puses, ja šīs parādu nastas nebūtu, varbūt Dostojevska valoda nebūtu tik steidzīga un viņa darbi būtu vieglāk lasāmi. Cilvēkam, kurš vēl tikai prāto, vai ir vērts spert kāju spēļu zālē, ieteicams vispirms izlasīt “Spēlmani”. Bedīgākā ar azartspēlēm saistītā atziņa ir tā, ka tās ir radījušas daudz mazāk Dostojevsku nekā spēles azarta vienkārši salauzto.

Kopoti raksti 10 sējumos IV sējums Romāni un stāsti 1862-1869

Izdevniecība'-Liesma Rīga 1974

К1 Ф. М. Достоевский

0о835 собрание сочинений

в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1862—1869  Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956

Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис

No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne Un Atis Ķēniņš

Mākslinieks Kārlis Goldmanis

©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Horhe Luiss Borhess

Stāsti: Tiona, Ukbara, Orbis Tertius ; "Dona Kihota" autors ; Drupu apļi ; Babilonijas loterija ;'Bābeles bibliotēka ; Sazaroto taku dārzs ; Zobena forma ; Nodevēja un varoņa tēma ; Nāve un magnētadata ; Apslēptais brīnums ; Trīs versijas par Jūdu ; Trejādais Jūda ; Beigas ; Feniksa sekta ; Dienvidi ; Nemirstīgais ; Teologi ; Emma Cunca ; Asteriona nams. ; Averroesa meklējumi ; nāves piemeklēts paša labirintā ; Divi ķēniņi un divi labirinti ; Gaidīšana ; Alefs ; Divdesmit piektais augusts ; Zilie Tīģeri ; Paracelza roze ; Šekspīra atmiņa ; Borhesa evaņģēlijs

Horhe Luiss Borhess (1899-1986) — izcilais un reizē noslēpumainais argentīniešu rakstnieks —, turpat sešdesmit gadus darbodamies literatūrā, sarakstīja apbrīnojami maz. Viņa daiļrades kodols, to var saukt par Borhesa evaņģēliju, ir aptuveni 20 stāsti. Mūsu Horhes Luisa Borhesa stāstu izlasē iekļauti stāsti, kas ļauj iepazīt visas argentīniešu rakstnieka iecienītākās tēmas no krājumiem "Izdomājumi", "Alefs" un "Šekspīra atmiņa".

Jumava 2007

No spāņu valodas tulkojuši Valdis Ābols, Uldis Bērziņš, Ivars Hermanis, Anna Kalve, ļekaterina Leidmane, Dace Meiere, Edvīns Raups, Guntis Valujevs

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Grāmatas noformējumam izmantots Hieronimusa Bosa triptihs "Baudu dārzs"

Vitas Lēnertes mākslinieciskais noformējums Agatas Muzes vāka mākslinieciskais noformējums

"Jumava", izdevums latviešu valodā

© Vita Lēnerte, Agata Muze, mākslinieciskais noformējums

DŽEKS LONDONS

STĀSTI

IZDEVNIECĪBA "LIESMA,, RĪGA 1965

No angļu valodas tulkojusi ROTA EZERIŅA Mākslinieks MARĢERS VĪTOLIŅŠ

Ļevs Tolstojs

STĀSTI 1857 -1863

kopoti raksti III sējums

LVI 1958

No kņaza D Ņechļudova piezīmēm.

Lucerna. Tulk. Jānis Vainovskis

Alberts. Tulk. J. Vainovskis

Trīs nāves. Tulk.  Marija Šūmane

Ģimenes laime. Tulk. J. Vainovskis

Kazaki Tulk. Jānis Ozols

Polikuška. Tulk.  Marija Šūmane

Idile. Nespēlējies ar uguni, apdedzināsi pirkstus. Tulk. J. Vainovskis

Tichons un Malaņja. Tulk. J. Vainovskis

Holstomers.Stāsts par zirgu Tulk. Marija Šūmane

Dekabristi. Tulk. J. Vainovskis

«Sprīdīša bibliotēkas» Stāsti par bērnību.

Ļevs Tolstojs. Bērnība No krievu vai. tulk. Kārlis Egle ; Maksims Gorkijs. Bērnība No krievu val. tulk. Elija Kliene ; Aleksejs Tolstojs. Ņikitas bērnība No krievu vai. tulk. Ērika Lūse

Krievu literatūras klasiķu bērnības atmiņas.

Mākslinieks Arvīds Būmanis

Rīga «Liesma» 1988 «Sprīdīša bibliotēkas» redakcijas kolēģija: Arvīds Grigulis, Jānis Kalniņš. Jāzeps Osmanis, Imants Plotnieks, Ilga Rasima, Anastasija Stikane, Ingrīda Vāverniece, Māra Zālīte

Atbildīgais redaktors Andris Čapiņs

Grafiskās apdares autors Andris Lamsters

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

© Pēcvārds, komentāri, grafiska apdare, ilustrācijās, izdevniecība «Liesma», 1988

RŪDOLFS BLAUMANIS

STĀSTI UN NOVELES

Čārlzs Dikenss

Stāsts par divām pilsētām

Romāns trīs grāmatās

Atšķirībā no pārējiem Č. Dikensa darbiem «Stāsts par divām pilsētām» sarakstīts vēsturiskā romāna žanrā. Tas attēlo Lielās franču revolūcijas notikumus, uz kuru fona atklājas dažādu cilvēku likteņi un raksturi. Romāns pauž autora negatīvo attieksmi pret vardarbību kā sociālu pro­blēmu risināšanas veidu.

Raksti. Divpadsmitais sējums

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis.  imantslochmelis@inbox.lv

No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga

Rīga Liesma 1993

Redakcijas kolēģija:

Maija Andersone, \Anna Bauga, \ Viktors Ivbulis, Uldis Norietis Sastādījusi Brigita Šiliņa  Helmūta Seiera ilustrācijas Daiņa Lapsas grajiskā apdare Redaktore Tamāra Liseka  Brigita Šiliņa, sastādījums, 1993, Zane Rozenberga. tulkoj latviešu .valodā, 1993, Helmūts Selers, ilustrācijas, 1993

Abats Prevo

Stāsts par kavalieri de Grije un Manonu Lesko

Astoņpadsmitā gadsimta franču rakstnieka abata Prevo (1697—1763) slavenajā darbā stāstīts par mīlestības traģē­diju sabiedrībā, kas dibināta uz sociālu nevienlīdzību. Rakst­nieks spilgti attēlojis tālaika sabiedrības dažādos pārstāvjus, kā arī materiālos un morālos apstākļus, kādos jādzīvo Manonai Lesko un kavalierim de Grijē.

No franču valodas tulkojusi Lūcija Rambeka

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Sigismunda Vidberga ilustrācijas Mākslinieks Aivars Sprūdžs Redaktore Silvija Tītmane

Rīga «Liesma» 1950

Nikolajs Gogolis

Izlase

Latvijas Valsts Izdevniecība 1948

Stāsts par to, kā saķildojas Ivans Ivanovičs ar Ivanu Nikiforoviču

Tulk. Aleksandrs Čaks

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

NIKOLAJS GOGOLIS

IZLASE

STĀSTS PAR TO, KĀ SAĶILDOJAS IVANS IVANOVIČS AR IVANU NIKIFOROVIČU

LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA  1948

Tulk. Aleksandrs Čaks

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Marks Tvens

Stāstu izlase

Marks Tvens

Stāstu izlase:

Dažas piezīmes, pierakstītas patīkamā izklaides ekskursijā

Neoficiāls stāsts par neizdevušos kampaņu

Neparasts piedzīvojums

Dižrevolūcija Pitkērnā

Fakti par neseno noziegumu karnevālu Konektikutā

Nozagtais baltais zilonis

Detektīvstāsts ar diviem tēmēkļiem

Par labo darbu literatūru

Ceļojošā aģenta stāsts

Rodžerss

Leģenda par Zāgenfeldu Vācijā

Noslēpumainais apmeklētājs

Noskannējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Andrzej Zbych to pseudonim autorskiego duetu, który przeszedł do historii, tworząc „Stawkę większą niż życie”.

O bohaterskich przygodach wojennych oficera polskiego wywiadu, działającego pod kryptonimem J-23. Przystojny Polak, w twarzowym mundurze oficera Abwehry, wygrywa II wojnę światową! Wykrada najgłębsze tajemnice Rzeszy, ujawnia plany najważniejszych operacji wroga, kpi z wysiłków niemieckiego kontrwywiadu, ośmiesza starania gestapo. W trudnej, niebezpiecznej służbie posługuje się przebiegłością, wdziękiem wobec dam, czujny okiem, mocnymi pięściami i ciętym słowem. Wkrótce awansuje do stopnia kapitana, a nawet odznaczony zostaje niemieckim Żelaznym Krzyżem.