Norberts FrīdsĶeizarieneStāsti par vēsturi Romāns par Meksikas ŠarlotiPopulārākais čehu mūsdienu autors savā darbā «Ķeizariene» attēlojis sarežģītu epizodi Eiropas vēsturē 19. gs. otrā pusē, kad Francijas un Anglijas politiķi Meksikas tronī mēģinaja nosēdināt Maksiinillanu Habsburgu un vlua laulāto draudzeni Šarloti — Beļģijas karaļa Leopolda meitu. Čehoslovakijas Rakstnieku savie­nība 1972. gadā piešķīrusi šim romanam prēmiju kā gada labākajam darbam. Latviešu valodā iznākuši viņa darbi «Dzīvības kartotčka» un «Dzīvais piemineklis».No čehu valodas tulkojusi Velta Grabe Māksliniece Anita PaegleNoskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis© Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1981Dramaturgam Hebelam[1] jautāja, kāpēc viņš šoreiz izvēlējies vēstu­risku vielu no kronēto, nevis no pil­sonisko personu sfēras. Viņš atbil­dēja. ka kronētām galvām ir lielāks Fallhdhe[2]. Krišana no šāda aug­stuma ir iespaidīgāka, izraisa vispā­rīgu apjukumu, ievērojami skar mil­zumu citu (aužu likteņus, satricina daudzas valstis.

In a brilliant illumination of the Renaissance mind, acclaimed Irish novelist John Banville re-creates the life of Johannes Kepler and his incredible drive to chart the orbits of the planets and the geometry of the universe. Wars, witchcraft, and disease rage throughout Europe. For this court mathematician, vexed by domestic strife, appalled by the religious upheavals that have driven him from exile to exile, and vulnerable to the whims of his eccentric patrons, astronomy is a quest for some form of divine order. For all the mathematical precision of his exploration, though, it is a seemingly elusive quest until he makes one glorious and profound discovery.Johannes Kepler, born in 1571 in south Germany, was one of the world's greatest mathematicians and astronomers. The author of this book uses this history as a background to his novel, writing a work of historical fiction that is rooted in poverty, squalor and the tyrannical power of emperors.

Romane „Kerštas“ autorius pasakoja apie Palestinos ir Izraelio konfliktą. Nagrinėdamas tragiškus veikėjų likimus rašytojas nešališkai mėgina atskleisti dviejų nesutaikomų kariaujančių pusių motyvus. Izraelio pilietybę turintis palestinietis Aminas dirba chirurgu vienoje Tel Avivo ligoninėje. Atkakliai laikydamasis savo įsitikinimo – gelbėti žmonių gyvybes, jis stengiasi nesikišti į abi tautas draskančią nesantaiką. Būdamas talentingas chirurgas jis pelno gerą vardą Tel Avive, susikuria puikų ir ištaigų gyvenimą. Tačiau vieną dieną jo pasaulis sudrebinamas iš pamatų. Jis sužino, kad jo mylima žmona Sihem yra palestiniečių savižudė.

kira-kira (kee ra kee ra): glittering; shining Glittering. That's how Katie Takeshima's sister, Lynn, makes everything seem. The sky is kira-kira because its color is deep but see-through at the same time. The sea is kira-kira for the same reason. And so are people's eyes. When Katie and her family move from a Japanese community in Iowa to the Deep South of Georgia, it's Lynn who explains to her why people stop on the street to stare. And it's Lynn who, with her special way of viewing the world, teaches Katie to look beyond tomorrow. But when Lynn becomes desperately ill, and the whole family begins to fall apart, it is up to Katie to find a way to remind them all that there is always something glittering — kira-kira — in the future.

Ķiršu zagļi - ārzemju rakstnieku stāsti jaunatnei:Oksanena Auliki. Ķiršu zagļi No vācu valodas tulkojusi Anna ŽīgureKlavels Bernārs. Tēva ceļojums No franču valodas tulkojusi Baiba GlaubeO Konore Flenerija. Kropļi ieies pirmie. No angļu valodas tulkojusi Ilze GintereO Konore Flenerija. Drebuļi. No angļu valodas tulkojusi Ilze GintereTeilore Elizabete. Ekskursija uz upes izteku. No angļu valodas tulkojusi Ilze GintereMorics Rudo. Nodevīgais pagrieziens. No slovaku valodas tulkojis Vinifreds KraučisNoskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvĶiršu zagļi: Arz. rakstnieku stāsti jaunatnei / A. Oksanena, B. Klavels, F. O'Konore, E. Teilore, R. Morics; Sast. J. Roze. — R.: Liesma, 1984. — 267 lpp.Krājumā sakopoti piecu mūsdienu ārzemju autoru stāsti. Somu, franču, amerikāņu, angļu un slovaku rakstnieki iepazīstina lasītāju ar citu valstu jauniešu dzīvi un darbu, ar viņu morāles problēmām, attieksmi pret sabiedrību, kā ari skar sociālos jautājumus pretrunu pilnajā kapitālistiskajā pasaulē.Somu rakstniece Auliki Oksanena dzimusi 1044. gada Kar vijā. Beigusi universitāti, strādājusi par skolotāju, kopš 1960. gada ir profesionāla rakstniece. Vairāku romānu un stāstu krājumu autore. Latviski tulkota pirmo reizi. Franču rakstnieks Bernārs Klavels dzimis 1023. gadā Juras departamentā. Mācījies Lonlesonje skolā, piedalījies Pretošanās kustībā. Sarakstījis daudzus romānus, kā arī grāmatas par ievērojamiem māksliniekiem. Latviski tulkots pirmo reizi.Amerikāņu rakstniece Flenerija O'Konore (1025. g.—1064. g.| dzimusi Džordžijas štatā. Beigusi Aijovas universitāti. Vairāku romānu un stāstu autore. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi.Angļu rakstniece Elizabete Tellore (1012. g.—1075. g.) dzimusi Rīdingā. Sarakstījusi vairākus romānus, stāstus, ari grāmatas bērniem. Latviešu valodā tulkota pirmo reizi.Slovaku rakstnieks Rudo Morics dzimis 1021. gadā. Beidzis Bratislavas Augstāko pedagoģisko skolu. Kopš 1050. gada ir Bratislavas izdevniecības «Mladē Ietā» direktors. Raksta stāstus bērniem un jauniešiem. Viņa grāmatas tulkotas ari latviešu valodā.I rbl. 70 кар.Rīga «Liesma» 1984Москва, Международные отношения, 1980Sastādījusi Jautrīte Roze Māksliniece Maija Dragūne© Sastādījums, tulkojums latviešu valodā,

Viljams LoksKlaunsRomānsKarš bāreni Endrjū Lekēdeju pietuvina augstākajiem angļu sabiedrības slāņiem. Viņš iemanto slavu, godu, mīļotu sievieti. Tomēr karš beidzas. Ģenerālis Lekedejs spiests uzģērbt klauna zaļo triko.Rīga «Stārķis» 1993nezināms tulkojums no angļu valodas 1927. g.Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvISBN-9 984-5 22-00-8 © SIA «Stārķis» literārā apstrāde, 1993

Andrejs KravčuksKleopatraStāsti par vēsturipoļu vēsturnieks, pamatojoties uz zinātniskiem faktiem, saistoši stāsta par Ptolemaju dinastijas pēdējiem valdniekiem (Ptolemaju XII — Flautistu un viņa meitu Kleopatru Vil), par izcilo Romas valstsvīru Jūlija Cēzara un Marka Antonija nākšanu pie varas un par viņu nāvi, par komplicētajām politiskajām un Kleopatras personiskajām attiecībām ar Cēzaru un Antoniju un visbeidzot par Aleksandrijas krišanu. Par Kleopatru kā sievieti autors stāsta pavisam nedaudz, tomēr viņas likteņa traģisms — lielā godkāre un niecīgās politiskās iespējas — grāmatā parādās ļoti spilgti.No poļu valodas tulkojis Jāzeps Osmanis Mākslinieks Vladimirs Kovalovs© Tulkojums latviešu valodāi «Liesma», 1979Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Linards LaicensKliedzošie korpusi «Kliedzošie korpusi» ir vēsturiski dokumentāls daiļdarbs par cariskās Krievijas tā laika Baltijas novada cietumniekiem un cietumiem reakcijas gados pēc 1905.— 1907. gada revolūcijas sakāves. Par kontrrevolucionārā terora laikā moku speltē turētajiem revolucionāriem, tautas revolucionārās kustības dalībniekiem un viņu domu biedriem. «Kliedzošie korpusi» strikti vēsturiski stāsta par to, kā pastāvīgu nāves draudu atmosfērā cīnītāji par tautas atbrīvi, patvaldnieciskā režīma upuri pavadīja die­nas un gadus apriņķu, guberņas, «Centrālajā» un pagaidu cietumos. «Kliedzošie korpusi» ir dramatiska, ļaužu cie­šanām un asinīm slacīta nodaļa latviešu tautas vēsturē un reizē arī visas Krievijas vēsturē priekšoktobra pe­riodā.Trešais izdevumsStāsti par vēsturiizdevniecība«Liesma» Riga 1975mākslinieks a. stankevicsNoskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Arturs Konans Doils Klūmberas noslēpumsRIGA 1992Tā kā grāmata (romāns) pārpublicēta no 1927. gada izdevuma, respektējot autora tā laika izteiksmi, stilu, personu vārdu, uzvārdu, kā arī vietu nosaukumu rakstības veidu, pareizrakstībā esam cen­tušies pielietot iespēju robežās mūsdienu lasītājam pazīstamās un pierastās gramatiskās likumības un normas.IzdevējiMākslinieks A. LiepiņšArturs Konans Doils KLŪMBERAS NOSLĒPUMSRedaktore V. Jurševica Tehniskā redaktore L. Kreitenberga. Nodota salikšanai 03.03.92. Parakstīta iespiešanai 08.06.92. Reģ. apl. Nr. 2-0113. Formāts 70x108/32. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 4.75 iespiedi.; 6,65 uzsk. iespiedi. Pašūt. Nr. 187-4. Līgumcena.Firma «Krūklis». Salikta un Iespiesta tipogrāfijā «Rota», 226011, Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40.Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Mihails ŠolohovsKlusā Dona I un II grāmata M. Šolohovs savā romānā, ar kuru viņš iemantojis pasaules slavu, rāda grandiozu divu pasauļu cīņas ainu, veco sabiedrisko attiecību un tradīciju sabrukumu un jaunu attiecību veidošanos un nostiprināšanos.4, izdevumsRĪGA «ZVAIGZNE» 1986Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisM. ŠOLOHOVSROMĀNS ČETRĀS GRĀMATĀSМихаил Александрович ШолоховТИХИЙ ДОНРоман в четырех книгахКнига первая и втораяМосква«Художественная литература» 1979No krievu valodas tulkojis Valdis Grēviņš Mākslinieks Māris Ozoliņš

Mihails ŠolohovsKlusā Dona III un IV grāmataM. Šolohovs savā romānā, ar kuru viņš iemantojis pasaules slavu, rāda grandiozu divu pasauļu cīņas ainu, veco sabiedrisko attiecību un tradīciju sabrukumu un jaunu attiecību veidošanos un nostiprināšanos.ROMĀNS ČETRĀS GRĀMATAS4, izdevumsRIGA «ZVAIGZNE» 1986Михаил Александрович ШолоховТИХИЙ ДОНРоман в четырех книгахКниги третья и четвертаяМосква«Художественная литература», 19794-е изданиеРига «Звайгзие» 1986На латышском языкеПеревод Валдиса Г р е в и н ь ш аХудожник Марис Озолинь шMihails Aleksandra d. SolohovsKLUSĀ DONAIII un IV grāmataRedaktori B. Cimermane, R. Krautmanis Māksi, redaktors J. Sitnieks Tehn. redaktore Dz. Skvarnaviča Korektore R. ZvejaHB № 2862Nodota salikšanai 05.07.86. Parakstīta Iespiešanai 02.09.86. Formāts 84X108/32. Tipogr. papīrs № 2. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 42,21 uzsk. ie-spiedi., 42,84 uzsk. krāsu novilk., 49,76 izdevn. 1, Metiens 60 000 eks. Pašūt. Nr. 676. Cena 4 rbj. 40 kap. Izdevniecība «Zvaigzne», 226013, Rīgā, Gorkija ielā 105. Izdevn. Nr. 6936/L-174. Iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdz-niecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa», 226011, Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40.No krievu valodas tulkojis Valdis Grēviņš Mākslinieks Māris Ozoliņš

Alfonss Dode KnauķisAlfonss Dodē (1840. — 1897. g.) ir franču kritiskā reā­lisma tradīciju turpinātājs XIX gadsimta otrajā pusē, pasau­les slavu iemantojis ar triloģiju par Tartarenu no Taraskonas. Viņa emocionālajā un poētiskajā daiļradē viena no galvenajām tēmām ir «mazā cilvēka» tēma. Pats kopš bērnības iepazinis un izbaudījis dzīves sūrumu, Dodē jūt dziļas simpātijas pret vien­kāršajiem cilvēkiem.Jau savos agrīnajos literārajos mēģinājumos Dodē attēlojis biklu provinces jaunekli, ko ierauj ver­smainais Parīzes dzīves atvars. Romānā «Knauķis», kas pirmo reizi publicēts 1868. gadā, šis tēls ieņem centrālo vietu. Romāna pirmajai daļai ir gandrīz autobio­grāfisks raksturs; autors parā­dījis arī, kā nejēdzīgā audzinā­šanas sistēma buržuāziskajās sko­lās kropļo bērna dvēseli, pama­zām nokauj bērnā visu cilvē­cisko. Dodē ir vions no pirma­jiem franču rakstniekiem, kas reālistiski, bez romantiķiem rak­sturīgā patosa aprakstījis bērna psiholoģiju. Otrajā daļā redzam, kā Parīzes dzīves īstenībā pama­zām sabrūk jaunā dzejnieka, kautrā provinciāla Daniela Eiseta nākotnes sapņi. Romāna varoņa pārdzīvojumi saviļņo un aizrauj lasītāju, valdzina rakstnieka īpat­nējais stils, kurā lirisms apvie­nojas ar humoru un ironiju.Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisTulkojusi Jausma Ābrama Māksliniece Ilona Ceipe izdevniecība Liesma Rīgā 1967

Aleksejs Tolstojs Kņazs SerebrenijsJoanna bargā laiku stāstsPriekšvārdi.Šā stāsta nolūks ir ne tik daudz aprakstīt kādus noti­kumus, cik notēlot vesela laikmeta vispārējo raksturu un parādīt izglītības līmeni, uzskatus, ticējumus, ieražas, kā­das valdīja krievu sabiedrībā XVI gadsimta otrajā pusē.Palikdams uzticīgs vēsturei tās vispārējās līnijās, autors ir atļāvies nedaudz atkāpties sīkumos, kam vēsturē nav nozīmes. Tā, starp citu, Vjazemska un abu Basmanovu so­dīšana ar nāvi, [1] kas patiesībā notika 1570. gadā, lai kon­centrētu stāstījumu, tiek pārcelta uz 1565. gadu. Šis tīšais anahronisms diezin vai izraisīs stingrus pārmetumus, ja patur vērā, ka neskaitāmajiem nāves sodiem, kuri sekoja pēc Silvestra un Adaševa gāšanas, * gan ir liela nozīme Joanna personas raksturošanai, taču tie neietekmē noti­kumu vispārējo gaitu.Kas attiecas uz tā laika šausmām, autors visnotaļ atpa­liek no vēstures. Aiz cieņas pret mākslu un lasītāju tiku­mības jūtām, viņš uzmetis tām ēnu un pēc iespējas parādījis tās no attāluma. Un tomēr viņš atzīstas, ka, lasot pirmavo­tus, grāmata ne vienu reizi vien viņam kritusi ārā no ro­kām un viņš metis nost spalvu aiz dusmām ne tik daudz par to, ka varēja dzīvot Joanns IV, cik par to, ka varēja pastāvēt tāda sabiedrība, kas raudzījās uz viņu bez sašu­tuma. Šīs smagās izjūtas visu laiku traucēja palikt objek­tīvam, kas ir tik nepieciešami episkos vēstījumos un pa daļai bija iemesls tam, ka romāns, kas sākts vairāk nekā pirms desmit gadiem, pabeigts tikai šogad. Pēdējais ap­stāklis varbūt noderēs par nelielu attaisnojumu stila negludumieni, kuri, iespējams, lasītāju uzmanībai nepaslī- dēs garām.Nobeidzot autors uzskata, ka nebūs lieki teikt: jo brī­vāk viņš rīkojies ar mazak svarīgiem vēsturiskajiem no­tikumiem, jo stingrāk centies turēties pie faktiem un ievē­rot precizitāti, tēlojot raksturus un visu, kas attiecas uz tautas sadzīvi un arheoloģiju.Ja uzskatāmi būs izdevies atdzīvināt notēlotā laikmeta seju, autors nenožēlos savas pūles un uzskatīs, ka sasnie­dzis ilgoto mērķi. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisNo krievu valodas tulkojusi Marija Šūmane Mākslinieks Arvīds Jēgers izdevniecība Liesma Rīgā 19711 Bet tagad verdziska padevība un daudzas asinsizliešanas dzimtenē gur­dinājušas manu dvēseli ar bezcerību un likušas sirdij sažņaugties skumjās, un es vēlētos, lai pārmetumi par at­tēlotajām šausmām iet man secen, jo lasītājs noģidis, ka jūtu līdzi visiem, kas aiz gļēvulības ļāvuši sevi nogali­nāt.Tacits. Hronika, 16. grāmata (lai. vai.)

Užburiantis pasakojimas apie Lizelę Meminger, devynmetę knygų vagilę, vieną iš tų kaskart išliekančiųjų, apie šaunią ir visiškai nebaisią pasakotoją Mirtį, tikrą Lizelės draugą Maksą. Tiktai knygos ir patraukė neįprastos pasakotojos dėmesį mergaitę ji matė tris sykius… „Knygų vagilė“ – itin drąsi ir graži istorija apie ketvirtojo dešimtmečio karo niokojamą Vokietiją, labai skirtingus jos žmones ir likimus.

Versta iš anglų k.-„Knygos vagis“ yra istorinis australų rašytojo Markuso Zusako romanas ir yra pats populiariausias jo darbas. Išleista 2005 m. „The Book Thief“ tapo tarptautiniu bestseleriu, ji buvo išversta į 63 kalbas ir parduota 16 milijonų egzempliorių. Jis buvo pritaikytas 2013 m. To paties pavadinimo vaidybiniam filmui.Autorius net tris metus užtruko parašyti šią istorija. Tikrai ilgai. Taip pat jis prisipažįsta, kad rašydamas savo istorijas vienu metu skaito netgi keturias knygas! Jis perskaito jose ištraukas teigdamas, kad taip yra geriau daryti, nei visiškai pasišvęsti tik vienai nuostabiai knygai. What’s Eating Gilbert Grape pagal  Peter Hedges ir Catch-22 pagal Joseph Heller yra mėgstamiausios autoriaus knygos.

Paklaustas, kodėl jis nusprendė parašyti apie paprastus žmones gyvenančius nacių režimo laikais, autorius atsako, kad jį įkvėpė girdėtos istorijos. Jo paties motina yra vokietė, o tėvas australas. Motina jam papasakoja vieną nutikimą, kai jai buvo šešeri. Ji išgirdo čaižų garsą, kuris buvo leidžiamas gatvėje. Ten žydai žygiavo į koncentracijos stovyklą. Vienas iš jų buvo senas vyras, kuris vos pajėgė pajudėti į priekį. Berniukas jam davė gabalėlį duonos. Abu buvo nuplakti: vienas už tai, kad davė duonos, o kitas – kad ją paėmė.

Originalus pavadinimas: The book thief

Vertėjas: Jurga Brastavičiūtė, Aistė Kvedaraitė

Debiut ksiżkowy Waldemara Łysiaka, młodego wówczas 26-letniego pisarza. Jest to ksiżka szczególna – powieć historyczna z epoki napoleońskiej, przedstawiajca losy dwóch braci. Jest tu i epopeja wojenna, dramat wielkiej miłoci i dzieje spisku uknutego na życie Napoleona, a także galeria wielkich postaci historycznych Rok

Karels ČapeksKomponista Foltīna dzīve un daiļradeNo čehu valodas tulkojusi Anna Bauga mākslinieks Viesturs Grants Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis© Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1979 Riga «Liesma» 1979

Marks TvensKonektikutas jeņķis karaļa Artura galmāizdevniecība «Liesma» Rīga 1976No angļu valodas tulkojusi Vizma Belševica Mākslinieks Arvids JēgersTulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1976

MARKS TVENSKONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀizdevniecība «Liesma» Rīga 1976Mark Ttvain A CONNECTICUT YANKEE iN KING ARTHUR'S COURTMoscow 1955No angļu valodas tulkojusi Vizma Belševica Mākslinieks Arvids JēgersTulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1976

Über das BuchKonsul Marius wird brutal ermordet, und Sullas fanatische Anhänger schreien nach Caesars Blut! Nur eine schnelle Flucht aus Rom kann das Leben des jungen Mannes jetzt noch retten. Doch bald schon verwandelt sich der einsame Flüchtling in einen strahlenden Triumphator: Nach beeindruckenden Siegen über die grausamen Seeräuber des Mittelmeers und den mächtigen Griechenkönig Mithridates kehrt Caesar schließlich in die Stadt zurück - an der Spitze einer ganzen Legion von kampferprobten Veteranen. Gerade noch rechtzeitig, um gegen den gefährlichsten Gegner anzutreten, der das Reich je bedrohte: Spartacus - der König der Sklaven… Über den AutorConn Iggulden unterrichtete Englisch an der Universität von London und arbeitete sieben Jahre als Lehrer, bevor er schließlich mit dem Schreiben historischer Abenteuerromane begann. Er lebt mit seiner Frau und seinem Sohn im englischen Hertfordshire. Die Originalausgabe erschien unter dem Titel »Emperor: Death of Kings« bei HarperCollinsPublishers, London.

Fjodors DostojevskisKopoti raksti 10 sējumos I Sējums. Romāni un stāsti 1846-1848Nabaga ļaudis. ; Dubultnieks ; Romāns deviņās vēstulēs.  ; Proharčina kungs.  ; Saimniece ; Polzunkovs ; Vājā sirds ; Godīgais zaglis. No nezināma autora piezīmēm. ; Eglīte un kāzas. No nezināma autora piezīmēm.  ; Sveša sieva un vīrs zem gultas. Neparasts notikums. К1 Ф. М. Достоевский0о835 СОБРАНИЕ СОЧИНЕНИЙв десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. ГолдманисNo krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Arija Elksne un Atis ĶēniņšMākslinieks Kārlis GoldmanisIzdevniecība'-Liesma Rīga 1973Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisTulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973M801 (11) —73 230 73