fb2Entre diciembre de 1864 y enero de 1865 ocurrió uno de los episodios más dolorosos de la historia uruguaya: el sitio de Paysandú. Allí, se enfrentaron los seiscientos defensores liderados por Leandro Gómez, comandante de la plaza, y dieciséis mil hombres de tres ejércitos invasores; detrás se extendía un telón de intereses internacionales. La contienda terminó trágicamente para los sitiados, marcada por la inmensa desigualdad de fuerzas. Mario Delgado Aparaín introduce su propia ficción en esa Paysandú que va quedando en escombros, cubierta de cadáveres y saqueada por guerreros victoriosos.
Con más de ocho edicionas agotadas No robarás las botas de los muertos (Premio Bartolomé Hidalgo 2002) es ya un clásico de la novela histórica.
Jurijs Kreļins
No šīs pasaules
Stāsts un romāns
Šajā grāmatā, kur ietverts stāsts «No šīs pasaules» un romāns «Ķirurgs», krievu padomju autors, pats pēc profesijas ķirurgs, stāsta par mediķu dzīvi un risina daudzas svarīgas sociālas un ētiskas problēmas. Grāmatas galvenie varoņi ir enerģiskais un patmīlīgais Priekšnieks, kas cilvēka dzīvības un veselības saglabāšanas vārdā prasa no saviem palīgiem bezierunu pakļaušanos (No šīs pasaules) un labsirdīgais, ar lielu pilsoņa atbildības sajūtu apveltītais, pret slavaskāri un savtīgumu imūnais Miškins (Ķirurgs).
Riga «Liesma» 1981
Юлий Крелии ОТ МИРА СЕГО Повесть и роман Советский писатель. Москва 1976
No krievu valodas tulkojis Hugo Rukšans Māksliniece Biruta Magone
(С Издательство «Советский писатель» Л976 г.
тгт97.81.4702010200 ©Tulkojums latviešu valodā,
«Liesma», 1981
M. Birznieks
No SS un SD līdz...
Grāmatā «No SS un SD līdz ...» attēlota latviešu buržuāzisko nacionālistu prettautiskā rīcība un ļaundarības otrā pasaules kara gados, kad viņi, savas šķiras naida vadīti, padevīgi kalpoja vācu okupantiem un nacistu ideoloģijai un piedalījās kā latviešu tautas, tā ari citu tautu iznīcināšanā. Atsegti nacionālfašistu un buržuāzisko nacionālistu pirmskara sakari ar nacistu slepenajiem dienestiem, pēc pašu iniciatīvas pastrādātie noziegumi pret cilvēcību Lielā Tēvijas kara pirmajos mēnešos, bet vēlāk — līdz pat kara beigām — sastāvēdami SS un SD masu terora specialkomandās un brīvprātīgo policistu bataljonos. Raksturota arī latviešu reakcionārās emigrācijas prettautiskā rīcība pēckara gados.
Rīga «Zvaigzne» 1979
«Zvaigzne» 1979
Etele Liliana Voiniča
Noauj savas kurpes
Angļu rakstnieces plaši pazīstama romāna «Dundurs» autores E._ L. Voiničas (1864—1960) romāns. Tas sarakstīts 1944. gadā. Romānā darbība risinās Anglijā XVIII gadsimta otrajā pusē un stāsta par Dundura senču likteņgaitām.
No angļu valodas tulkojušas Zane Rozenberga un Anita Inte
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Mākslinieks Oskars Muižnieks
Rīga «Liesma» 1982
Annai M. Nīlai Pateicībā par nenovērtējamo palidzību un kritiskajām piezīmēm lajos gados, kad šie mani garabērni bija nepadevīgs un dažkārt stūrgalvīgs auklējums.
Grigorijs Daņiļevskis
Nodedzinātā Maskava
Stāsti par vēsturi
Vēsturisks romāns
Populāraja vēsturiskajā romāna par 1812. gada Tēvijas karu autors, balstīdamies uz dokumentiem, attēlo krievu armijas un plašu tautas masu varonīgo cīņu pret franču iebrucējiem. Virkne varoņu ir vēsturiskas personas (Kutuzovs, Perovskis. Napoleons u. c.), kuru gaitu aprakstos dokumentālā patiesība mijas ar māksliniecisko izdomu, padarot sižetu |otl saistošu. G. Daņiļevskis parada, kā, notikumiem risinoties, mainās dažādu krievu sabiedrības slāņu attieksme pret Napoleonu, pauž asu nosodījumu militārām avantūrām.
No krievu valodas tulkojusi Silvija Rauhvargere
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Mākslinieks Augusts Klodāns
© Tulkojums latviešu valodā, pēcvārds, «Liesma», 1978
Zenta Ērgle
Nosargāt mīlestību
Liesma Rīga 1987
FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Stāsta, galvenie varoņi Baiba un Daumants pēc skolas beigšanas apprecas un sāk patstāvīgu dzīvi. Pēc rakstura abi ir dažādi - Baiba smagi pārdzīvo katru sīkāko nesaskaņu, Daumants turpretim ir straujš, vieglprātīgs. Lai nosargātu savu mīlestību, abiem nākas pārdzīvot grūtus brīžus. Tikai turot rokas mazo dēlu, Daumants paīstam saprot ka viņam vīrietim jāuzņemas galvenās rūpes ne vien par uzturu un apģērbu, bet ari par saticību, mīlestību un laimi mazajā pasaulē, ko sauc par Pētersonu ģimeni.
DAŽI VĀRDI IEVADAM
Grāmatām, tāpat kā cilvēkiem, katrai savs liktenis. Vienas veikalos ķertin izķer, bibliotēkās nolasa drisku driskās, citas vientuļas un aizmirstas guļ plauktos. Ir grāmatas, no kurām izlasījusi atvadāmies, bet ir tādas, no kuru varoņiem žēl šķirties, gribas uzzināt, kāds liktenis tos sagaida.
Pirms vairākiem gadiem uzrakstīju stāstu «Starp mums, meitenēm, runājot…». Tajā parādīta kādas Rīgas skolas astotās klases skolēnu dzīve, draudzēšanās un pirmās mīlestības jūtas. Viens no stāsta galvenajiem varoņiem — draiskulīgais un vieglprātīgais Daumants iemīlas klusajā, čaklajā Baibā. Viņai savukārt patīk talantīgais un izskatīgais konservatorijas students Tagils. Baiba viļas savā pirmajā mīlestībā un saprot, ka Daumants ir viņas vislabākais draugs.
Daudzajās tikšanās reizēs dažādās Latvijas skolās, kā arī man adresētajās vēstulēs lasītāji pieprasīja grāmatai turpinājumu.
Stāsta «Bez piecām minūtēm pieauguši» darbība risinās kādā profesionāli tehniskajā šuvēju vidusskolā. Galvenajiem varoņiem Baibai un Daumantam piepulcējas citi — bārene Svetlana, skaistā, iecirtīgā Dēzija, paslinkais Leons. Baibas draudzība pret Daumantu beigās pāraug abpusējā mīlestībā.
«Mēs gribētu lūgt rakstnieci uzrakstīt ari šai grāmatai turpinājumu,» Siguldas internātskolas audzēkņu vārdā raksta bibliotēkas pulciņa sekretāre Laila Cevere. «Ļoti gribētos zināt, kā izveidosies jauniešu turpmākā dzīve, vai Daumants un Baiba būs laimīgi, vai Daces un Pētera draudzība turpināsies.» — «Es ļoti vēlētos, lai rakstniece uzrakstītu grāmatu vai pat mazu stāstiņu par jau pieaugušajiem jauniešiem, kuri mācās augstskolās vai strādā,» raksta V. 2arska no Rīgas 47. vidusskolas. «Tas varētu būt ar! turpinājums grāmatai «Bez piecām minūtēm pieauguši». Stāsta pamatā būtu jauniešu dzīve, kad jau Šīs piecas minūtes ir pagājušas un liekas, ka dzīvē viss ir sasniegts. Bet vēl jau ir daudzas neiekarotas virsotnes.»
Un, lūk, jūsu priekšā jauna grāmata — «Nosargāt mīlestību», kas stāsta par Baibas, Daumanta, Svetlanas un citu no iepriekšējām grāmatām iepazītu varoņu pirmo patstāvīgās dzīves gadu.
Zenta Ērgle
Noslēpumainās bultas
Alberts Gulbis
Stāsti par vēsturi.
16. gadsimtā, kad risinās mūsu stāsta notikumi, zemes kungu nesaskaņas bija tik tālu novājinājušas valsti, ka kaimiņzemju karapulki netraucēti siroja Livonijā, laupīja, dedzināja un aizveda ļaudis gūstā. Zemei draudēja briesmas pārvērsties postažā, taču zemes kungi un muižnieki maz domāja par zemes aizsardzību. Viņi turpināja bezrūpīgu un trokšņainu dzīvi, jo vēl arvien palika Vāczeme, uz kurieni varēja aizbēgt, ja Livonijā kļūtu pārāk nedroši.
Toties starp zemniekiem bija pārdrošnieki, kas stājās pretī netaisnībai. Par diviem tādiem, tēvu un dēlu, stāstīts šai grāmatā.
Atdzīvinot šos sūros gadus mūsu tautas dzīvē, vēsturiskās patiesības nav izdomātas. Muižnieki un mācītāji nav notēloti ļaunāki, nekā par viņiem raksta tā laika hronisti. Stāstā izdomātas vienīgi personas, atsevišķi notikumi un dabas apraksti, bez kuriem stāsts nav domājams.
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1972
Aleksandrs Groms Laimonis Vāczemnieks
Novadnieki
Romāna «Celmlauži» turpinājums. Autori parāda, kā no izolētām pretošanās grupām veidojas vienota partizānu kustība un dziļi sazarota pagrīde. Romānā redzam arī I. Sudmali, O. Oškalnu un citas vēsturiskas peisonas.
Dokumentāls romāns
Stāsti par vēsturi
Rīga «Liesma» 1980
Šajā sērijā iznāk
L. Purs Krusts Virs Pilskalna
M. Zagoskins Jurijs Miloslavskis
A. Kravcuks Kleopatra
T. Treicis Savas Taisnības Meklētāji
G. Brokans Trauksmainas Dienas Klusajā Ciema
M. Zariņš Apgaismības Gadsimta Ēna
Recenzējis Tautas rakstnieks Arvīds Grigulis Mākslinieks A. Krēsliņš
Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv
Viktors Igo
Nožēlojamie Pirmais sējums
2. izdevums
Ievērojamā franču rakstnieka Viktora Igo romāns-epopeja «Nožēlojamie» pieder pie laikmeta romantiskās prozas pašiem augstākajiem sasniegumiem.
Savā darbā rakstnieks attēlojis Francijas dažadu sabiedrības šķiru dzīvi laikposmā no Napoleona sakāves pie Vaterlo līdz 1832. gada jūnijam, kad tika apspiesta Parīzes sacelšanās pret jūlija monarhiju.
Galvenais varonis ir Žans Valžāns, kas romānā simbolizē tautu, kuru samin netaisnie sociālie apstākļi,
Kamēr, likumu un paražu uzturēts, pastāvēs sociālais lāsts, kas pašā civilizācijas plaukumā mākslīgi rada pekli un ar cilvēku nosacījumiem sarežģī dieva lemto likteni, kamēr nebūs atrisinātas trīs mūsu gadsimta problēmas: virieša pazemošana, ko izraisa proletārisms, sievietes pagrimšana, ko izraisa bads, bērna panīkšana, ko izraisa dzīve tumsībā, kamēr dažās vidēs būs iespējama sociāla nosmakšana, citiem vārdiem un no plašāka viedokļa, — kamēr virs zemes būs nabadzība un trūks gara gaismas, tādas grāmatas kā ši būs vajadzīgas.
Zvaigzne 1982
No franču valodas tulkojusi un atdzejojusi Maija Silmale
Noskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums
Otvilhauzā, 1862. gada 1. janvāri.
XIII amžiaus Venecija. Jūrų uostas ir prekybos centras, vienas galingiausių ir turtingiausių mietų Europoje. Jo pirkliai nuolat ieško naujų rinkų ir prekybinių ryšių. 1271 metais septyniolikmetis Markas Polas su savo tėvu ir dėde patraukia į nutrūktgalvišką ekspediciją – į Kiniją, į galingojo mongolų valdovo Chano Chubilajaus, baisingojo Čingischano vaikaičio, šalį. Patirdami begales nuotykių, jie keliauja karavanų keliais, kuriais dar niekada nėra keliavęs joks europietis.
XIII amžiaus Venecija. Jūrų uostas ir prekybos centras, vienas galingiausių ir turtingiausių mietų Europoje. Jo pirkliai nuolat ieško naujų rinkų ir prekybinių ryšių. 1271 metais septyniolikmetis Markas Polas su savo tėvu ir dėde patraukia į nutrūktgalvišką ekspediciją – į Kiniją, į galingojo mongolų valdovo Chano Chubilajaus, baisingojo Čingischano vaikaičio, šalį. Patirdami begales nuotykių, jie keliauja karavanų keliais, kuriais dar niekada nėra keliavęs joks europietis.
In one of the first twenty-first century Russian novels to probe the legacy of the Soviet prison camp system, a young man travels to the vast wastelands of the Far North to uncover the truth about a shadowy neighbor who saved his life, and whom he knows only as Grandfather II. What he finds, among the forgotten mines and decrepit barracks of former gulags, is a world relegated to oblivion, where it is easier to ignore both the victims and the executioners than to come to terms with a terrible past. This disturbing tale evokes the great and ruined beauty of a land where man and machine worked in tandem with nature to destroy millions of lives during the Soviet century. Emerging from today’s Russia, where the ills of the past are being forcefully erased from public memory, this masterful novel represents an epic literary attempt to rescue history from the brink of oblivion.
Sergei Lebedev was born in Moscow in 1981 and worked for seven years on geological expeditions in northern Russia and Central Asia. His first novel, Oblivion, has been translated into many languages.
Ivans Jefremovs
Oikumenas malā
Darbība notiek senajā Grieķijā un Ēgiptē. Aizraujošs stāsts par briesmu un piedzīvojumu pilno grieķu skulptora Pandiona likteni, par viņa bēgšanu no ēģiptiešu gūsta un laimīgo atgriešanos mājās, par draudzību un mīlestību.
Tulkojis Alfrēds Ābele ILUSTRĒJIS J. DELVERIS
LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ 1951
Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
И. Ефремов
НА КРАЮ ОЙКУМЕНЫ
Перевод с издания «Молодая гвардия» 1949
La romano"Ojstro" far anglino Ethel Lilian Voynich (Etelo Liliano Vojniĉ)
aperis en 1887 kaj jam en 1898 estis tradukita en la rusan, post ĝiaj eldonoj
en Usono kaj Anglio, kaj tuj iĝis plej ŝatata libro de avangarda rusa
junularo.
Komence de la 19-a jarcento, post forpelo de la napoleona armeo, la tuta
Italio estis disigita je ok separataj ŝtatoj kaj fakte okupita de aŭstraj
militistoj. Ĉiu ŝtato havis proprajn limojn, doganejojn, monon ktp.
Progresemaj homoj de Italio komprenis necesecon de unuigo de la lando kaj
batalis pro la nacia sendependeco. Ties celo efektivigis nur en 1870.
Eventoj de la romano "Ojstro" komencas en 1833. Juna kaj naiva Arturo Berton
(Arthur Burton), studanta filozofion en Pisa, decidas dediĉi sian vivon al
batalo kontraŭ eksterlandaj okupantoj pro liberigo de Italio. Devizo de
societo, al kiu li aliĝis, estis "Pro Dio kaj la popolo, nun kaj por ĉiam!".
Arturo sekvas ĝin. Ja Kristo pereis pro savo de homoj. Sed konfesprenanto
informas policon lian sekreton, diritan dum la konfeso. Lia amatino Gemo
(Gemma) opinias, ke Arturo estas perfidulo kaj vangofrapas lin. Samtempe li
ekscias, ke pastro Montanelli estas lia reala patro. Nesukcesinte eltoleri
tiujn turmentojn, Arturo kvazaŭ dronigas sin en la rivero, kaj penetras la
ŝipon naĝantan en Sudan Amerikon.
En 1846, timiĝinta pro publika indigno, papo Pius IX kvazaŭ realigis iun
postulojn de la popolo: estis liberigitaj iuj politikaj arestitoj, cenzuro ne
tro furioze premis ĉiun liberan vorton, sed entute tiama amnestio, certe,
neniel plibonigis staton de la loĝantaro.
Tiutempe en Florencon venas riĉa ĵurnalisto Felico Rivarez, laŭ invito de
membroj de loka societo "Juna Italio". Laŭ ties peto li verkas satirajn
pamfletojn, kies ĉefa celo iĝas kardinalo Montanelli. Liaj novaj geamikoj:
Martini, Rikardo, Galli kaj Gemo nomas lin ankaŭ per pseŭdonimo "Ojstro".
Gemon turmentas duboj, ĉar ŝi vidas multon komunan inter Ojstro kaj Arturo.
Antaŭ pafmortigo Ojstro konfesas al pastro Montanelli, ke li estas Arturo, ke
li ne dronis. Li tre amas sian patron, sed ne povas pardoni ties trompon. Li
ankaŭ tre amas Gemon, sed ne povas pardoni ŝian vangofrapon. Por li gravas ne
la insulto mem, sed tio, ke ŝi ekdubis pri liaj honesto, kuraĝo kaj fideleco
al sia kredo, kaj tion li pardonas al neniu.
