Konstantīns Simonovs

Par karavīriem nepiedzimst

Romāns. Šajā grāmatā, kas turpina romānos «Ieroču biedri» un «Dzīvie un mirušie» aizsākto vēstījumu, autors, tāpat kā savās pirmajās grāmatās, romānu varoņiem ir devis izdomātus vārdus, bet karaspēku daļām nosacītu numerāciju.

Izdevniecība- Liesma-Rīgā 1961

Tulkojusi Vera Kacēna Mākslinieks Arvīds Galeviuss

Par padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas. 1918.-1919. I daļa

Krājumā ievietoto atmiņu uzdevums nav atrisināt vēstures problēmas, izšķirt strīdīgus jautājumus, dot galīgus novērtējumus sasniegumiem un kļūdām toreizējā partijas un padomju darbā. Bet atmiņās dotais faktu materiāls un autoru izteiktās domas un slēdzieni var palīdzēt vēsturniekiem attiecīgu problēmu pētīšanas un noskaidrošanas darbā.

Krājuma «Par Padomju Latviju» sastādīšanā un literārajā apdarē piedalījušies LKP CK Partijas vēstures institūta zinātniskie līdzstrādnieki L. Krēsliņa, A. Kurpnieks, S. Ziemelis, ārpus-štata darbinieces I. Kapeniece un P. Olmane.

Visu zemju proletārieši, savienojieties!

Latvijas KP СК Partijas Vestures Institūts —

PSKP CK Marksisma-Ļeņinismа Institūta Filiāle

Latvijas Valsts Izdevniecība Rīga 1958

Karels Čapeks

Parasta dzīve. romāna Triloģija trešā grāmata

No čehu valodas tulkojusi Anna Bauga Mākslinieks Viesturs Grants

Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

«Liesma», 1979

Riga «Liesma» 1979

Gerhards Feikss

Parīzes lielā auss. Francijas policija: vēsture un šodiena

Grāmatā ievietoti apraksti par Francijas policijas un Parīzes prefektūras vēsturi un darbību; pastāstīts par lielākajām krimināllietām, to vidū par Matas Hari dzīvi un nāvi, gleznas «Mona Līza» nolaupīšanu, artilērijas kapteiņa Dreifusa lietu u.c. Autors atklāj buržuāziskās policijas rīcības reakcionāro būtību, tās cīņu pret progresa spēkiem, ar konkrētiem piemēriem parāda, kā buržuāziskajā zemē tiek samītas cilvēka tiesības.

Grāmata paredzēta plašam lasītāju lokam.

Milda Jakobsone - tulkojums no vācu valodas

Rīga «Avots» 1985

80 кар.

Gerhard Feix Das große Ohr von Paris Falle der Sûreté

Verlag Das Neue Berlin 1979

Priekšvārda autors juridisko zinātņu doktors V. Gilensens

No vācu valodas tulkojusi Milda Jakobsone Priekšvārdu no krievu valodas tulkojusi I. Lāce Mākslinieks A. Stankevičs

© Verlag Das Neue Berlin, Berlin, 1979 © Вступительная

статья: «Юридическая

литература», 1981

Tulkojums latviešu valodā, «Avots», 1985;

Ponsons Diterails (dju Terrails)

Parīzes noslēpumi Romāns 2. un 3. grāmata

Liktenīga mīlestība, pienākums, asiņaini noziegumi, nožēla un atriebība. P. Diteraila romāna varoņu likteņi savijas neizšķetināmā pretrunu mezglā. Atvaļinātais pulkvedis Leons kopā ar sešiem jauniem Parīzes augstāko ap­rindu cilvēkiem nodibina noziedzīgu „Zobena draugu brālību“. Piecu gadu laikā šie nezināmie slepkavas sēj savā ceļā nāvi, skumjas, iegūst mantojumus, mīlestību, sasniedz visu, ko vien iedomājas. Taču šie noziedznieki, kas upurē tik daudzus nevainīgus cilvēkus, upurē ari vienu savu biedru, kas vēlas saraut attiecības ar brālību. Slepenā asociācija tiek slēgta. Visi ir savu sa­snieguši. Taču tad daži bijušie „zobena draugi“ mirst visai mīklainos apstāk­ļos, pārējie sāk izjust neizskaidrojamas priekšnojautas… Vai sāk piepildīties senais Bībeles teiciens: „Kas ar zobenu nogalinājis, no zobena arī mirs“?

Tulkojis Linards Apinis, Heinrihs Jubels Redaktors I. Jankovskis

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

@ izdevniecība

Metiens 1000 eks. Iespiests Publiskā a/s „Rota“, Rigā, LV-1050, Dzirnavu iela 57.

© , ISBN 9984 — 535 — 06 — 1 tulkojums latviešu valoda. 1997.

Ponsons Diterails(dju Terrails)

Parīzes noslēpumi. 1. grāmata.

P.Diteraila romānā atspoguļota Parīzes XIX gadsimta augstākās sabied­rības dzīve, kas ir pārdrošu avantūru, slepenu kaislību un mīlas dēku pilna. Atvaļinātais pulkvedis Leons nodibina slepenu noziedzīgu organizāciju — Zobenu draugu brālību“, kuras mērķis ir ar virkni slepkavību un dažādām nelietīgām mahinācijām nodrošināt tās biedru nākotni. Viens sapņo par aug­stu stāvokli sabiedrībā, otrs vēlas kļūt par vienīgo likumīgo mantinieku, kādu citu nomāc milzīgie kāršu parādi vai ari tas vēlas atgūt zaudēto mīlestību… Patālas kaislības dzīts sazvērnieku vidū nokļūst arī godīgais un drosmīgais jaunais marķīzs Gontrāns de Lasi, kam ir lemts kļūt par šīs aristokrātu noziedznieku bandas galveno soģi. Līst nevainīgu upuru asinis un asaras, lasītāja acu priekšā norisinās neskaitāmas cilvēciskas drāmas un traģēdijas, vai tiešām arī šāds ceļš var vest uz patiesu laimi?

, Tulkojis Kārlis Skruzis, Andris Eglājs Redaktors H.Jubels

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

© , ISBN 9984-535-03-7 tulkojums latviešu valodā, Rota 1996

En débarquant à Constantinople le 13 mai 1506, Michel-Ange sait qu’il brave la puissance et la colère de Jules II, pape guerrier et mauvais payeur, dont il a laissé en chantier l’édification du tombeau, à Rome. Mais comment ne pas répondre à l’invitation du sultan Bajazet qui lui propose — après avoir refusé les plans de Léonard de Vinci — de concevoir un pont sur la Corne d’Or ?

Ainsi commence ce roman, tout en frôlements historiques, qui s’empare d’un fait exact pour déployer les mystères de ce voyage.

Troublant comme la rencontre de l’homme de la Renaissance avec les beautés du monde ottoman, précis et ciselé comme une pièce d’orfèvrerie, ce portrait de l’artiste au travail est aussi une fascinante réflexion sur l’acte de créer et sur le symbole d’un geste inachevé vers l’autre rive de la civilisation.

Car à travers la chronique de ces quelques semaines oubliées de l’Histoire, Mathias Enard esquisse une géographie politique dont les hésitations sont toujours aussi sensibles cinq siècles plus tard.

Né en 1972 Mathias Enard a étudié le persan et l'arabe et fait de longs séjours au Moyen-Orient. Il vit à Barcelone. Il a publié trois romans chez Actes Sud : La perfection du tir (2003, prix des Cinq Continents de la francophonie ; Babel n° 903), Remonter l'Orénoque (2005) et Zone (2008 ; Babel n° 903) salué par le prix Décembre 2008 et le prix du Livre Inter 2009.

Stendāls

Parmas klosteris

trešais un pēdējais Stendāla romāns, kas publicēts 1839. gadā. Romāns tika rakstīts ceļojuma laikā  uz Parīzi un lielā steigā, tikai 52 dienās.

Pirmajos nodaļās aprakstīts entuziasms, ar kādu Itālijas ziemeļu iedzīvotāji 1796. gada pavasarī  sagaidīja Francijas karavīrus, kuri atbrīvoja tos no nomācošā Habsburgu jūga. Jaunais aristokrāts Fabrizio del Dongo, 1815. gadā uzzinājis par Napoleona atgriešanos  no Elbas, atstāj reakcionārā tēva mājas, kuras stāv Komo ezera krastā, un dodas uz Beļģiju, lai kopā ar savu elku piedalītos Vaterlo kaujā.

Pēc sakāves un atgriešanās Fabrizio tiek sabiedrībā nosodīts kā nodevējs un brīvdomātājs. Uzklausot savas tantes hercogienes de Sanseverinas, kura viņā ir slepeni iemīlējusies, padomu,  Fabrizio nolemj veidot karjeru baznīcā, lai gan nejūt sevī aicinājumu kļūt par garīdznieku. Mazais hercogistes Parmas galms, kurā pirmo vijoli spēlē grāfs Moska hercogienes de Sanseverinas mīļākais un nākamais vīrs, pilns intrigām. Pirms kļūt par Parmas arhibīskapu, Fabricio nogalina duelī savu konkurentu uz kādas aktrises uzmanību, tiek apcietināts un ievietots nepieejamā cietoksnī, kur no drošas nāves viņu izglābj komandanta meita Klelija, kurā viņā iemīlējusies.

Fabrizio un Klelijas attiecības turpinājās arī pēc tam, kad jaunais cilvēks kļūst mācītājs, un meitene apprecas. Pēc viņu bērna un arī Klelijas nāves, Fabrizio spiests pamest savu amatu un doties uz  Kartēziešu klosterī netālu no Parmas, kur viņš pabeidz savu īso, bet piedzīvojumu pilno dzīvi.

No franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

LVI 1947

Oia mi fur dolci inviti a einpir !e carte I luoghi ameki.

(Burvīgās vietas, kas mani kādreiz maigi aicināja rakstīt šis lappuses.)

Ariost., S a t. IV.

In this vivid and visceral work of historical fiction, two-time Booker Prize winner Peter Carey imagines the experiences of Alexis de Tocqueville, the great French political philosopher and author of Democracy in America. Carey brings de Tocqueville to life through the fictionalized character of Olivier de Garmont, a coddled and conceited French aristocrat. Olivier can only begin to grasp how the other half lives when forced to travel to the New World with John "Parrot" Larrit, a jaded survivor of lifelong hardship who can’t stand his young master who he is expected to spy on for the overprotective Maman Garmont back in Paris. Parrot and Olivier are a mid-nineteenth-century Oscar and Felix who represent the highest and lowest social registers of the Old World, yet find themselves unexpectedly pushed together in the New World. This odd couple’s stark differences in class and background, outlook and attitude-which are explored in alternating chapters narrated by each-are an ingenious conceit for presenting to contemporary readers the unique social experiment that was democracy in the early years of America.

Hermanis Hese

Pasakas

Lasot Hermaņa Heses pasakas, mēs nonākam sapņu un vīziju, filosofijas un cilvēcisko kaislību pasaulē. Viņa pasakas risinās psihes noslēpumainajā dzīlē tur, kur mājo mūsu gara ilgas. Šīs ilgas liek mums doties prom no mājām un nenovēršami atgriezties, glabādamas sevī visskaistākos mirkļus un arī vislielāko smeldzi.

Punduris. Ēnu spēles. Kalns. Cilvēks uzvārdā Cīglers. Pilsēta. Doktora Knelges gals. Skaistais sapnis. Stabules sapnis. Augusts. Dzejnieks. Meža cilvēks. Savāda ziņa no svešas zvaigznes. Falduma. Grūtais ceļš. Sapņu virkne. Eiropietis. Valsts. Gleznotājs. Pasaka par pīto krēslu. Īriss. Saruna ar cepli.  Piktora pārvērtības. Burvja bērnība. Sapņu taka. Ķēniņš Ju.  Putns. Divi brāļi

no vācu valodas tulkojusi Silvija Brice

apgāds Atēna 2001

"A masterful tale of treachery and duplicity… Spellbinding."-New York Times

The year is 1908, the place, a small Greek island in the declining days of the crumbling Ottoman Empire. For twenty years Basil Pascali has spied on the people of his small community and secretly reported on their activities to the authorities in Constantinople. Although his reports are never acknowledged, never acted upon, he has received regular payment for his work. Now he fears that the villagers have found him out and he becomes engulfed in paranoia. In the midst of his panic, a charming Englishman arrives on the island claiming to be an archaeologist, and charms his way into the heart of the woman for whom Pascali pines. A complex game is played out between the two where cunning and betrayal may come to haunt them both. Pascali's Island was made into a feature film starring Ben Kingsley and Helen Mirren.

"Darkly ironic… Offers an almost Conradian richness."-The New Yorker

"A compelling portrait of a schemer whose shabby amorality scarcely ensures his survival in a world where treachery is the rule."- Boston Sunday Globe

Vjačeslavs Kondratjevs

Pasērst pēc ievainojuma

Stāsti: Seļižarovas lielceļš ; Ovsjaņņikovas grava ; Saša ; Pasērst pēc ievainojuma ; Uzvaras diena Černovā

Vēl pēda zemes, vēl daļa frontes notikumu izrauta no aizmirstības: ar savu kara gadu pieredzi literatūrā ienāca bijušais vada komandieris leitnants Vjačeslavs Kondratjevs, kura stāsti uzreiz piesaistīja lasītāju uzmanību. Kara ikdiena, cilvēki, kas pārvar grūtības pienākuma vārdā, kas pārbaudījumu brīžos nepazaudē cilvēcību un seko sirdsapziņas balsij, — tāds ir V. Kondratjeva stāstu saturs. Tikai pēda frontes zemes, bet tā pauž cilvēka vienotību ar savu tautu, šīs jutās piemīt arī V. Kondratjeva visjaunākajiem varoņiem — stāstos «Saša», «Pasērst pēc ievainojuma» un citos.

Rīga «Liesma» 1985

Kondratjevs V.

Ко 465 Pasērst pēc ievainojuma: Stāsti / No kr. vai. tulk. H. Rukšāns; И. A. Būmanis. R.: Liesma, 1985. — 443 lpp., il.

84К7 Ко 465

Вячеслав Кондратьев САШКА

Повести и рассказы Москва «Советский писатель» 1981

No krievu valodas tulkojis Hugo Rukšāns Mākslinieks Arvīds Būmanis

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

£ Издательство «Советский писатель»,

4702010200- 4G ая—як te Tulkojums latvieSu valodā,

МЯ01 (II) — SIS izdevniecība «Liesma». 1985

Minjona Janovska

Pastērs

Sērija „Ievērojamu cilvēku dzīve". Diženā zinātnieka Luija Pastēra dzīve bijusi viena no visdramatiskākajām visas pasaules zinātnes vēsturē.

Luijs Pastērs, vienkāršs Francijas ķīmiķis, neiedomājami saspriegti strādājot un pārvarot neskaitāmus šķēršļus, kļuva par jaunas zinātnes — mikrobioloģijas pamatlicēju.

Rakstniece M. Janovska ar lielu siltumu un erudīciju attēlo patiesi varonīgo zinātnieka dzīvi. Zinātni Pastērs vērtē augstāk par visu. Viņa dzīves mērķis ir kalpot cilvēcei. Francijas zīdkopji put laukā — zīdtauriņu kāpuriem piemetusies sērga. Pastērs uzveic zīdtauriņu slimību. Aitas iet bojā no Sibīrijas mēra — palīgā nāk Pastērs. Mirst traku dzīvnieku sakosti cilvēki — Pastērs, riskēdams ar savu brīvību, tos izglābj.

Stāsts par Pastēra dzīvi tajā pašā laikā ir stāsts par divu zinātņu — Francijas un Krievijas zinātnes sadarbību. Autore daudz uzmanības pievērsusi Pastēra un viņa institūtā strādājošo izcilāko krievu zinātnieku lieliskās draudzības aprakstam.

M. Janovskas grāmata ir pirmais daiļdarbs par lielā Iranču zinātnieka dzīvi, ko uzrakstījis padomju autors.

Izdevniecība «Liesma» Rīga 1969

Tulkojušas G. Līvensone un I. Kalnciema

Ilustrējis V. Ņikitins

Apvāku un titulu zīmējusi I. Ceipe

Josifs Grigulevičs (Juozas Griguljavičus)

Pāvesti XX gadsimtā

Kas ir pāvestu vara XX gadsimtā? Vai pēdējā simtgadē Vatikāna tikumi ir stipri mainījušies? Kas tagad vada katoļu baznīcu? Kādi ir Romas pontifiku reliģiskās un politiskās darbības galvenie virzieni mūsdienās?

PSRS ZA korespondētājlocekļa J. Griguļeviča grāmatas otrajā izdevumā (ar papildinājumiem tulkojumam latviešu valodā) XX gadsimta Romas pāvestu dzīves un darbības prizmā parādīta katolicisma dziļā krīze, kā arī baznīcas neatlaidīgā tieksme izkļūt no tās.

Grāmata domāta plašām lasītāju aprindām.

XX gadsimta priekšvakarā ; Viņi nepārvērta pasauli ; XIX un XX gadsimta mijā ; Leons XIII jeb «Velna māceklis» ; Pāvestu vara XX gadsimtā ; Pijs X  ; XX  gadsimta pirmais pāvests Benedikts XV,jeb Viduvējība pāvesta tronī ; «Romas jautājuma» atrisinājums ; Pijs XII jeb «Atlantiskais pāvests» ; Jānis XXIII jeb «Sarkanais pāvests» ; Pāvils VI jeb «Hamlets» ; Jānis Pāvils I jeb «Smaidošais pāvests» ; Jānis Pāvils II, viņš arī Karols Voitila

No krievu valodas tulkojusi Silvija Abzalone | Mākslinieks G. Smelters

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

И. Р. Григулевич Папство. Век XX Издание второе, дополненное Москва Издательство политической литературы 1981 Политиздат, 1981

Tulkojums latviešu valodā ar papildinājumiem, «Avots», 1986

Vladimirs Koroļenko

Pazemes bērni

Tiek aprakstīta smagā nabadzīgo ļaužu dzīve, cietsirdība un netaisnība ko tie izjūt no apkārtējiem līdzcilvēkiem.

tai pašā laikā parādīta gan īsta draudzība gan līdzcietība un labestība, kura ir daudzos cilvēkos neatkarīgi no viņu sabiedriskā stāvokļa. Šeit ir gan nabadzīgi nelieši, gan zēns no labas ģimenes un arī viņa tēvs, kuri ir līdzcietīgi pret cilvēkiem, kuri ir izstumti pat no "sliktās sabiedrības".

IZDEVNIECĪBA  «LIESMA»  RĪGA 1970

Tekstu rediģejis un apstrādaj N. Koroļenko

Tulkojis E. Birznieks-Upitis Ilustrējusi Ķ. Dāle

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

This book is the story of a Rebel girl who sympathizes with General Lee and his troops as they face Union army preparing to attach their encampment. One soldier of the Yankee troops endeavors to keep her safe from attack by his Union comrades.

The Yankee allays her fears of him and convinces her to make him aware of her movements from her home to visit General Lee and his men. The Rebel and Yankee continue to meet and discuss the terrors they face at each encounter as well as their opposing views of what direction their countrymen should take.

Antons Stankevičs

Pēc pirmajiem cīruļiem

(Stāsts par Jāņa Rozentāla dzīvi)

Ievērojamu cilvēku dzīve. Autors stāsta par izcila latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla dzīvi sākot no bērnības Saldus apkaimē. Viņš apraksta mākslinieka māldera mācekļa gaitas Rīgas pilsētā, studijas Pēterburgā, kā arī turpmāko darbu un dzīvi makslā. Autors attēlojis arī Rozentāla privāto un intīmo dzīvi.

Rīga «Liesma» 1981

Stankevičs A.

St 117 Pēc pirmajiem cīruļiem: (Stāsts par Jana Ro-zentāla dzīvi). — R.: Liesma, 1981. — 2ol lpp., 16 lp. il. — (Ievērojamu cilvēKU dzīve).

©«Liesma», 1981;

Džons Golsverzijs

Pēdējā lappuse

Triloģija. Monumentālās epopejas par Forsaitu dzimtu trešā, pēdējā daļa (pirmās divas – ,,Forsaitu teika” un ,,Modernā komēdija”).

no angļu val. tulk. Ilga Melnbārde.

FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Liesma 1966

Jans Rannaps

Pēdējais Baltspatvis

Stāsts par dabas aizsardzību.

Jāns Rannaps 1966. gadā par šo stāstu saņēmis Igaunijas PSR Kultūras ministrijas un Rakstnieku savienības rīkotajā bērnu un jau­natnes grāmatu konkursā pirmo prēmiju.

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1970

No igauņu valodas tulkojusi Džuljeta Plakidis

Ilustrējis E. Valters

Vāku un titullapu zīmējis I. Vijups