Mihails Šolohovs

Plēsums

ROMĀNS

Šī romāna varoņi ir parasti krievu cilvēki - kazaki. Aprakstīta kolektivizācija un kolhozu veidošana pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados kazaku ciematā.

Autors nav dziedājis slavas dziesmu kolhoziem, bet parādījis tās grūtības un arī netaisnības ar kurām jāsastopas romāna varoņiem.

Ļeņingradas strādnieks Davidovs tiek norīkots uz kazaku ciematu, lai nodibinātu tur kolektīvo saimniecību. Neskatoties uz vidējo un bagāto zemnieku pretestību, viņam izdodas izveidot kolhozu, jo viņa darba metodes atšķiras no partijas sekretāra Naguļnova darbības, lai gan abu kopīgais mērķis, pēc daudzām dramatiskām sadursmēm, samierina viņus.

PIRMĀ UN OTRA GRĀMATA

IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGA 1973

NO KRIEVU VALODAS TULKOJIS VOLDEMĀRS MEĻINOVSKIS

MĀKSLINIEKS OTO MEDNIS

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Makss Vēbers

Politika kā profesija un aicinājums

Makss Vēbers (1864 -1920) filosofs un socioloģijas pamatlicējs. Par darbu "Politika kā profesija un aicinājums" ievērojamais mūsdienu politiķis un sociologs Ralfs Dārendorfs rakstīja: "Nav jau nemaz tik daudz lasāmu ievadu politikas profesijā; starp tiem izceļas Maksa Vēbera darbs."

Igors Šuvajevs

Weber M. Politik als Beruf. Mьnchen, 1919

Grāmatu sēriju "Mūsdienu domātāji" veido Irēna Auziņa, Aigars Cinis,

LZA korespondētājloceklis Dr. phil. Igors Suvajevs un Dr. hist. Armands Vijups

No vācu valodas tulkojis, priekšvārdu, komentārus, pēcvārdu, M. Vēbera dzīves datus sarakstījis un bibliogrāfiju sastādījis Igors Šuvajevs

2011

FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Nikolajevičs Stepanovs

Portartura

Vēsturisks vēstījums. tulk. Klāra Kazlovska. - Rīga Latvijas Valsts izdevniecība, 1950. - 484 lpp.

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Pirmā grāmata

New York Times bestselling author of The Glass Room Simon Mawer returns to Czechoslovakia, this time during the turbulent 1960s, with a suspenseful story of sex, politics, and betrayal.

In the summer of 1968, the year of Prague Spring with a Cold War winter, Oxford students James Borthwick and Eleanor Pike set out to hitchhike across Europe, complicating a budding friendship that could be something more. Having reached southern Germany, they decide on a whim to visit Czechoslovakia, where Alexander Dubček’s “socialism with a human face” is smiling on the world.

Meanwhile, Sam Wareham, First Secretary at the British embassy in Prague, observes developments in the country with a diplomat’s cynicism and a young man’s passion. In the company of Czech student Lenka Konečková, he finds a way into the world of Czechoslovak youth, with all its hopes and new ideas; now, nothing seems off-limits behind the Iron Curtain. But the great wheels of politics are grinding in the background; Soviet leader Leonid Brezhnev is making demands of Dubček, and the Red Army is massing on the borders.

This shrewd, engrossing, and sensual novel once again proves Simon Mawer is one of today’s most talented writers of historical spy fiction.

Paryžius, 1897 m. kovas. Avantiūristas, falsifikatorius, slaptasis agentas kapitonas Simonas Simoninis savo dienoraštyje prisimena, kaip buvo įtrauktas į politines intrigas, visam laikui pakeitusias Europos ateitį.

Tamsius istorijos užkulisius Simoninis stebi iš visai arti: per jo rankas pereina slapti popieriai, kuriuos žydų karininkas Dreifusas esą pardavė vokiečių atstovybei, aplinkui sukiojasi Pjemonto, Prancūzijos ir Prūsijos slaptosios tarnybos, viena per kitą rezgančios klastingus planus, masonai, jėzuitai ir revoliucionieriai – ir galiausiai į dienos šviesą iškyla įžymieji Siono išminčių protokolai, falsifikuotas „dokumentas“, pasakojantis apie pasaulinį „žydų sąmokslą“. Šie fatališki „protokolai“ – dar viena knyga, kuri žudo (pamenate „Rožės vardą“?).

Viskas šioje knygoje – tiesa, paremta faktais. Vienintelis išgalvotas herojus „Prahos kapinėse“ – blogio įsikūnijimas Simonas Simoninis. U. Eco meistriškai pasakoja niūrią ir avantiūristišką XIX a. istoriją, atverdamas skaitytojui dvokiančias Paryžiaus kloakas ir banditų landynes, verbuodamas veikėjus į Garibaldžio šalininkų gretas, versdamas juos šnipinėti visų pasaulio žvalgybų ir kontržvalgybų naudai, tramdyti isterikes daktaro Charcot klinikoje, gerti alų su Sigmundu Freudu ir netgi dalyvauti juodosiose mišiose.

Tačiau po nuotykinio romano priedanga autorius, vienas didžiausių Europos intelektualų, slepia milžinišką idėjų ir erudicijos užtaisą.

Paryžius, 1897 m. kovas. Avantiūristas, falsifikatorius, slaptasis agentas kapitonas Simonas Simoninis savo dienoraštyje prisimena, kaip buvo įtrauktas į politines intrigas, visam laikui pakeitusias Europos ateitį.

Tamsius istorijos užkulisius Simoninis stebi iš visai arti: per jo rankas pereina slapti popieriai, kuriuos žydų karininkas Dreifusas esą pardavė vokiečių atstovybei, aplinkui sukiojasi Pjemonto, Prancūzijos ir Prūsijos slaptosios tarnybos, viena per kitą rezgančios klastingus planus, masonai, jėzuitai ir revoliucionieriai – ir galiausiai į dienos šviesą iškyla įžymieji Siono išminčių protokolai, falsifikuotas „dokumentas“, pasakojantis apie pasaulinį „žydų sąmokslą“. Šie fatališki „protokolai“ – dar viena knyga, kuri žudo (pamenate „Rožės vardą“?).

Viskas šioje knygoje – tiesa, paremta faktais. Vienintelis išgalvotas herojus „Prahos kapinėse“ – blogio įsikūnijimas Simonas Simoninis. U. Eco meistriškai pasakoja niūrią ir avantiūristišką XIX a. istoriją, atverdamas skaitytojui dvokiančias Paryžiaus kloakas ir banditų landynes, verbuodamas veikėjus į Garibaldžio šalininkų gretas, versdamas juos šnipinėti visų pasaulio žvalgybų ir kontržvalgybų naudai, tramdyti isterikes daktaro Charcot klinikoje, gerti alų su Sigmundu Freudu ir netgi dalyvauti juodosiose mišiose.

Tačiau po nuotykinio romano priedanga autorius, vienas didžiausių Europos intelektualų, slepia milžinišką idėjų ir erudicijos užtaisą.

Gunnars Gunnarsons

Prāvesta dēls

Romāns. Pārpublicējams.

Noskanējis gramatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

«Krūklis» Rīgā 1992

Redaktore V. Jurševica Mākslinieks A. Liepiņš

© Mākslinieciskais noformējums «Krūklis»

PILSOŅU JĒKABS

PRĀVESTA GLIKA AUDŽU MEITA

VĒSTURISKS ROMĀNS

RĪGA, 1939 D. ZELTIŅA IZDEVNIECĪBA

RĪGA «LATVIJAS GRĀMATA» 1991

FAKSIMILA IZDEVUMS

TĒRBATAS IELĀ 20

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Eduards Vilde

Pravietis Maltsvets

igauņu rakstnieks E. Vilde uzrakstījis triloģiju par igauņu zemnieku pārceļošanu uz Krimu. "Pravietis Maltsvets" ir šīs triloģijas pirmā grāmata, kurā tiek atainota zemnieku cīņa pret muižniekiem un 19.gs.50-60to gadu tautas nemieri. Pravietis Maltsvets ir vēsturiska persona; īstajā vārdā Juhans Leinbergs dzimis 1812. gadā Estlandē Jarvamaa, kur nodzīvojis līdz 1885 gadam un bijis sludinātājs, bet ar savu reliģisko mācību ir bijis klajā opozīcijā cara valdībai, par ko viņu ļoti mīlēja tauta.

Tulkojis E. Lesiņš

Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis. imantsbchmelis@inbox.lv

Latvijas Valsts Izdevniecība Rīga 1962

Mākslinieks R. TiIbergs Tulkojis E. Lesiņš

Džons Apdaiks

Precēsimies! Trusi, bēdz!

Izcilā amerikāņu rakstnieka Dž. Apdaika romānus «Precēsimies» un «Trusi, bēdz» vieno kopēja tēma — buržuāziskās sabiedrības individa protests pret dzīves vienmuļību, pret ideālu trūkumu apkārtējā sabiedrībā. Mākslinieks Džerijs Konants meklē tādu mīlestību, kas viņu paglābtu no visām likstām (romāns «Precēsimies»). Bijušais basketbolists Harijs Engstrems, romāna «Trusi, bēdz» «varonis», nespēj samierināties ar ikdienas pelēcību, ar savu bezmērķīgo eksistenci,

No angļu valodas tulkojušas Anna Bauga un Inese Veide

Rīga «Liesma» 1983

Mākslinieks Valdis Brauns

Apdaiks Dž.

Ap 120 Precēsimies; Trusi, bēdz / No angļu vai, tulk. A. Bauga, I. Veide. — R.: Liesma, 1983. — 512 lpp.

© Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1983

Pret fašismu!

Visiem strādniekiem, strādniecēm un darba jaunatnei!!!

Visiem darba zemniekiem!

Visiem izmantotiem un vajātiem!

Visiem fašisma pretiniekiem!

24 Juli 1933

Cena 10 sant.

Vienreizīgs izdevums.

Izdevejs: Oskars Gulbis.

Spiestuve „Star" Rīgā, Avotu ielā 33-

Vadims Koževņikovs. Pretī ausmai

patiess stāsts par izsūtīto revolucionāru darbību nelielā Sibirijas pilsētiņā patvaldības krišanas priekšvakarā un Sociālistiskās revolūcijas sagatavošanas un norises laikā Krievijā.

Latvjas Valsts Izdevniecība Rīga 1957

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Вадим Михайлович Кожевников ЗАРЕ НАВСТРЕЧУ

Гослитиздат — 1956

Латвийское государственное издательство На латышском языке

Tulkojusi М. Paula Ilustrējis A. Ritovs

Francs Kafka

Process

(Der Prozes)

„„Process” tāpat kā visi Kafkas darbi, apvieno ilgošanās smalkos pavedienus, meistarīgi radītu izdomu pasauli, kas veidota ar tik izsmalcinātu māku, ar tik nospriegotu iztēles spēku, ka atgādina atspoguļotu realitāti. „Procesā” elpo pazemība un smalkjūtība, un tās cilvēkā modina svētuma pārdzīvojumu. Lūk vēl viena reta, aizraujoša grāmata!„ Hermanis Hese

„Rakstnieks, kurš pilnīgāk par citiem izteicis mūsu laikmeta būtību un kuru tāpēc es izjūtu par raksturīgāko mūsdienu tēlotāju, ir Francs Kafka.” Eliass Kaneti

„Neviens rakstnieks kopš senās Grieķijas laika nav ar tādu spontānu tiešumu pacēlis poēzijas augstumos bezapziņu, kā tas notiek Kafkas darbos.” Hermenis Brohs

Francs Kafka (18831924) vācvalodīgajā, vēl vairāk pasaules rakstniecībā varēja nebūt vai labākajā gadījumā būt tikai ar 23 īsprozas grāmatām. Testamentā viņš bija devis norādījumu savam draugam rakstniekam Maksim Brodam, lai tas iznīcinātu visus viņa manu­skriptus. Ja Brods būtu izpildījis drauga lūgumu prasību, tad droši vien Kafka rakstniecības vēsturē figurētu kā viens no daudzajiem eksistenciālisma priekštečiem un ekspresionisma pārstāvjiem, taču nekādā gadījumā ar viņa dzīves laikā publicēto nebūtu pieticis, lai F. Kafkas vārdu un darbus minētu kā 20. gadsimta agrīnās modernās mākslas raksturīgākos paraugus

Bez liekas šaubīšanās var apgalvot, ka neviens no 20. gadsimta rakstniekiem tik kategoriski nav vēlējies uzskatīt savu daiļradi par neesošu kā F. Kafka. Taču tikpat drošs ir cits apgalvojums: neviens cits 20. gadsimtā rakstnieks nav guvis tik plašu pēcnāves atzinību un tai sekojošo ierindošanu ģēniju skaitā kā F. Kafka.

Kafkas pirmā grāmata tika pārdota ļoti lēni; līdz 1924. gadam, Kafkas nāves gadam, bija pārdoti tikai 400 eksemplāru, bet pats Kafka 1913. gada janvārī, mēnesi pēc grāmatas izdošanas, uzzinājis, ka no "Pārdomām" pārdoti 11 eksemplāri, teicis: "Andrē (grāmattirgotājs Prāgā V. V.) pārdevis 11 manas grāmatas. Es pats nopirku desmit. Interesanti būtu zināt, kas iegādājies vienpadsmito."

Romānu "Process" Kafka rakstīja no 1914. gada augusta pirmajām dienām (Pirmā pasaules kara sākumdienām) līdz 1915. gada janvāra otrajai pusei. Līdzīgi viņa romānam "Amerika," arī "Process" nav pabeigts. Kāpēc? Visdrošākā atbilde konstatējama dienasgrāmatas piezīmēs. Jau 1914. gada 13. decembra ierakstā Kafka atklāj neziņu, kā pēc ainas ar Durvjusargu turpināt romānu. Kafku moka šaubas, moka bezmiegs. 14. decembra ieraksts jau ir bezcerības un padošanās sūrmes pilns: "Mēģinājums rāpot uz priekšu (t.i, rakstīt V.V.) ir nožēlojams, taču tas ir iespējams, pati galvenā vieta darbā ir, tagad vajadzētu vienu labu nakti ar miegu." Kafku moka ne tikai bezmiegs, viņš cieš arī no sirds vājuma un galvassāpēm. 1915. gada 20. janvārī ir sākums galīgam radošam izsīkumam, vēl dažas reizes 29. janvārī, 7. februārī Kafka mēģina turpināt romānu, bet nespēj. Nodaļas tiek atstātas bez nume­rācijas, manuskripts nogrūsts rakstāmgalda atvilktnē, un Kafka pat nemēģina publicēt kaut vai fragmentu. Nav liecību, ka būtu bijis kāds mēģinājums darbu pie romāna turpināt. "Process" līdz pat 1924. gada vidum, kad visus Kafkas manuskriptus saņem Maksis Brods, ir nezināms, autora "aizmirsts". "Procesa" nodaļu kārtojumu veic Maksis Brods 1924./1925. gadā. Viņš Kafkas atstāto manuskriptu, kura virsrakstā ir tikai viens burts "P," sakārto desmit nodaļās. Nodaļu skaits iebildumus neizraisa, Kafka tik tiešam romānu ir dalījis desmit nodaļās. Toties daudzus iebildumus izraisa nodaļu kārtojums. Tā holandiešu kafkologs H. Vitersports absolūti noliedz M. Broda radīto "Procesa" kompozīciju. Pēc viņa domām, IV nodaļai jābūt starp pirmo un otro, bet VII un IX nodaļa jāapmaina vietām. Daudzi kafkologi apšauba arī nodaļu pabeigtību.

"Procesa" interpretāciju skaits tāpat kā Kafkas personāžu skaidrojumu skaits ir neticami plašs. Turklāt liela daļa versiju tiek minētas jautājumu un varbūtību veidā. Ir izteiktas domas, ka "Process" ir totalitāra terora masu baiļu metafora. Citi akcentējuši, ka "Procesā" dominē tieksme atsvabināties no atsevišķa cilvēka kosmiskās vainas apziņas. Vēl citi "Procesu" uzskata par cilvēka gara noguruma un murgainības simbolu. Daļa interpretētāju domā, ka "Procesā" nav tēlota reālas esamības pasaule, bet gan semantiska tukšuma gaisotne. "Procesa" teksts it kā provocē to uztvert reālistiski un vienlaikus noārda jebkuru iespēju izprast to sadzīviski kauzālās un no psiholoģijas viedokļa ikdienišķi izprotamās kategorijās. Kulturoloģiskie "Procesa" interpretētāji uzsvēruši, ka romānā atspoguļota 20. gadsimta sa­šķeltās psihes dualitāte, kurā no apgaismības laikmeta pārmantotā ideālistiskā optimisma apziņa pretstatīta jaunās realitātes nežēlīgajam traģismam un garīgās apokalipses noskaņām, kristiānisma morālo normu sairumam.

No vācu valodas tulkoja Amanda Aizpuriete, 2006

1925

FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Andrē Moruā

Prometejs jeb Balzaka dzīve

Ievērojamu cilvēku dzīve Franču rakstnieks Andrē Moruā sarakstījis piecpadsmit biogrāfisku romānu, no kuriem vienpadsmit veltīti pasaulslaveniem vārda meistariem.

A. Moruā vienmēr uzsvēris, ka «biogrāfiskajam romānam vienlaikus jābīit gan vēsturnieka darbam, gan arī mākslas darbam». Bet kāds tādā gadījuma ir samērs starp vēsturiskiem faktiem un māksliniecisko iztēli? Moruā nekad nav upurējis patiesību mākslinieciskuma laba: «Es vienmēr cenšos saskaņot patiesīgumu ar mākslu.»

Diezin vai būs vēl kāds rakstnieks, par ko sarakstīts tik daudz grāmatu kā par Balzaku. Tiešām, ari pati Balzaka dzīve līdzinās romānam. Sis cilvēks — «spalvas un tintes gūsteknis», kurš cēlies augšā pusnakti un strādājis divpadsmit, piecpadsmit stundu pēc kārtas, divdesmit sava darba mūža gados radījis vairāk nekā septiņdesmit «Cilvēciskās komēdijas» šedevru. Balzaka dzīve bijusi īsts varoņdarbs.

Grāmatā «Prometejs vai Balzaka dzīve» A. Moruā nav aprobežojies tikai ar varoņa mūža gājuma un daiļrades faktu saliedējumu. Saaužot faktus grodā mākslinieciskā pinumā, Moruā piešķīris visam vēstījumam iekšēju ritmu, notikumiem likumsakarību un nenovēršamību. Sai sarežģītajā sabiedrisko un personisko notikumu audumā skaidri izdalās viens metus vienojošs pavediens — Balzaka būtības prometejiskais vilciens, kas dominē gan viņa rakstura izveidē, gan spīvajos dzīves cīniņos.

A. Moruā šai darbā daudz izmantojis dokumentaritāti, jo dokumenti ir līdzeklis, lai izgaisinātu nepatiesus pieņēmumus, parādītu dzīvi bez izskaistinājuma. Smalks un prasmīgs dokumentaritātes izlietojums dara šo grāmatu, kas ir cilvēka un mākslinieka vīrišķības un nākotnes ticības apliecinājums, aktuālu un īsti mūsdienīgu.

Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1970

8A(Fr) Ba 434M

No franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama Māksliniece Biruta Goģe