Sergejs HmeļņickisPrževaļskisSērija Ievērojamu cilvēku dzīve. Prževaļskis atklājis nezināmus zemeslodes apgabalus, viņš pirmais no ceļotājiem un jaunu zemju pētniekiem šķērsojis milzīgos Centrālās Āzijas tuksnešus, viņš padarījis slavenu Krievijas zinātni.Ar šauteni plecā, ar busoli rokā Prževaļskis izstaigājis garus ceļus, kas gandrīz sniedzas apkārt zemeslodei pa ekvatoru. Tur, kur agrāk kartē vīdēja plaši balti laukumi, parādījās viņa atklāto kalnu grēdu svītrojums, agrāk nepazīstamu ezeru viļņotās kontūras. Ģeogrāfijas atlantu lapās mainījās upju līkloču līniju zīmējums — ceļotājs bija soļojis pa šo upju ielejām. Un tur, kur viņa karavāna bija gājusi pāri klīstošo smiltāju kailajiem klajumiem, garuma un platuma grādu tīkls pārklājās ar sīkiem punktiņiem. Tā bezgalīgajiem tuksnešiem ceļotājs nosprauda ģeogrāfiskas robežas.Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1969Tulkojusi A. ZviedreVāku un titulu zīmējis G. Kļava1969-84

Mieszkańcy Przystani Wiatrów odkryli, że na ich planecie możliwe jest realizowanie odwiecznego marzenia ludzi. Wspomagani przez słabą grawitację i gęstą atmosferę, na skrzydłach wykutych z metalu uzyskanego z porzuconego statku — zaczęli latać!Na planecie małych wysepek, trapionych przez potwory mórz i rozdzierające powietrze sztormy, lotnicy pełnili funkcję wysłanników i zazdrośnie strzegli prawa do dziedziczenia skrzydeł. Jednak Maris z Amberly, która ponad wszystko pragnęła latać, rzuciła im wyzwanie i wywalczyła skrzydła dla siebie. Wkrótce przekonała się, że toczy bój nie tylko o własne przetrwanie, ale także o dalsze istnienie Przystani Wiatrów.

Rozsławiona przez słynny serial australijska saga rodzinna, rozgrywająca się przez ponad pół wieku. Dzieje rodu Clearych, w którym urodziło się ośmiu synów i jedyna córka Meggie. Poznajemy jej dzieciństwo, młodość, nieudane małżeństwo i największy sekret: uczucie do młodego, ambitnego i przystojnego Ralpha, który jest księdzem. zaskakujące losy bohaterów, delikatność w rysunku postaci i paleta emocji, jakie towarzyszą wielkiej miłości, zjednały powieści miliony wielbicieli. Szerokie tło obyczajowe na tle wspaniałej przyrody Australii i Nowej Zelandii.

Džeks Londons. PublicistikaKopoti raksti 5.sējumsPublicistikasastādījusi Tamara ZālīteNo angļu valodas tulkojusi Anna Bauga, Ilga Melnbārde un Ojārs Sarma mākslinieks Ādolfs LielaisTulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

ALEKSANDRS PUŠKINSPiektais sējumsPUGAČOVA SACELŠANAS VĒSTURE KRITIKA UN PUBLICISTIKA VĒSTULESJŪLIJA VANAGA REDAKCIJARedakcijas kolēģija:A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, j. Grots, M. Ķempe,B. Saulitis J. SudrabkalnsSastādījis Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs ApinisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs PuškinsPiektais sējumsPugačova sacelšanās vēsture. Kritika un publicistika. VēstulesJūlija Vanaga redakcijaRedakcijas kolēģija:A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, j. Grots, M. Ķempe,B. Saulitis J. SudrabkalnsSastādījis Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs ApinisNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Arkādijs VasiļjevsRomānsNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisIzdevniecība «Liesma» Rīg;a 1973А р к а д ий Николаевич ВасильевВ ЧАС ДНЯ ВАШЕ ПРЕВОСХОДИТЕЛЬСТВО РоманРоман-газета № 16—17, 1970 Издательство «Художественная литература»МоскваИздательство «Лнесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского Хуго Рукшана Художественное оформление Илзи ЛаудургиNo krievu valodas tulkojis Hugo Rukšāns Ilzes Laudurgas mākslinieciskā apdare

Deep in the heart of Paris, its oldest cemetery is, by 1785, overflowing, tainting the very breath of those who live nearby. Into their midst comes Jean-Baptiste Baratte, a young, provincial engineer charged by the king with demolishing it.At first Baratte sees this as a chance to clear the burden of history, a fitting task for a modern man of reason. But before long, he begins to suspect that the destruction of the cemetery might be a prelude to his own.

Skomants(Kazis Almēns)Purvāju vilcenegarstāstsSērijas otrajā grāmatā  žemaišu virsaiša dēls Uvis, atbrīvojies no teitoņu gūsta, klejo kopā ar cirka māksliniekiem, līdz atrod patvērumu Krifelda klosterī, taču bīskaps liek dumpīgo zēnu nogādāt Rīgas pilī, jo cer viņu izmantot savos viltīgajos plānos pret žemaisiem. Zēns nedomā doties rokās. Bēgot patvērums atrodas vilka alā, un Uvis iegūst sev draugu un sabiedroto turpmākās bīstamās gaitās.. Lietuvā šī ir viena no populārākajām sērijām jauniešiem.Visi tās autori parakstās ar vienu pseidonīmu — lietuviešu kunigaiša Skomanta vārdu. Sērijas grāmatas vieno galvenais personāžs: žemaišu virsaitis Žībarts, viņa sieva Medeina un viņu pieci bērni — Daubars, Junda, Uvis, Eiņus un Gaile. Stāstu darbība aptver ne tikai seno Lietuvu, bet arī latviešu, krievu un citas zemes un valstis, ar kurām XIII gadsimtā lietuvju un žemaišu ciltis draudzējās, karoja vai tirgojās.No lietuviešu valodas tulkojis Igors VanagsNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisRedaktore Cilda RedlikaMāksliniece A.Jaunarāja© Nordik, 1999

Marija Priļežajeva Puškina valsisMašas Strogovas jaunībašajā stāstā ir par jaunas skolotājas pirmajiem soļiem darbā, par viņas panākumiem un bēdām, par tīro un gaišo mīlestību pret Sergeju, kurš frontē cīnās par dzimteni.Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmeiis@inbox.lvLVI 1963Tulkojusi М. PaulaVāku, titullapu un vinjetes zīmējis A. Kļāve

In 1465 the Scottish Quentin Durward set of to France, because the Duke of Burgundy wants that countess Isabelle marries with Durward's uncle. Once there he himself falls in love with Isabelle, no much interested in the quarrel between the Duke and King Louis XI, what was the reason of the marriage proposal.

Der Held, Quentin Durward, ist der letzte Spross einer alten schottischen Adelsfamilie, dessen Angehörige ermordet wurden. Sein Leben verdankt er der Hilfe eines Mönchs. Er wächst in einem Kloster auf, bis er selbst das Mönchsgelübde ablegen soll. Er flieht nach Frankreich, wo er mitten in die Auseinandersetzungen zwischen Ludwig XI. und seinem Vetter, Karl dem Kühnen, gerät. Quentin kann sich die Bewunderung des Königs verdienen und hat viele Abenteuer zu bestehen, nicht zuletzt, um die schöne Isabelle de Croye zu retten, auf deren Ländereien es der intrigante Karl abgesehen hat.

У повісті «Quid est Veritas?» Наталена Королева сплела в одну цілість кілька мотивів, але головну увагу присвятила діяльності й переживанням римського прокуратора Понтія Пилата, що, хоч не бачив у вченні «Пророка Галилейського» жадної вини, своєю нерішучістю допустив його до страти.

Генрік Сенкевич (1846—1916) – визначний польський письменник, лауреат Нобелівської премії 1905 року. Найбільшу популярність серед творів Сенкевича здобув роман «Quo vadis» (1896), в якому змальована широка картина Риму часів панування Нерона (І ст. н. е.). Це розповідь про перші роки становлення християнства, про діяння апостолів Петра і Павла, а також романтична історія кохання римського аристократа і переслідуваної властями християнки. «Quo vadis» Генріка Сенкевича по праву вважається світовою класикою історичного роману, він був неодноразово екранізований і перекладений більш ніж 50 мовами.

Henriks SenkevičsQuo vadisPoļu rakstnieka Henrika Senkeviča (1846. —1916.) romāns «Quo vadis» stāsta par Nerona laika Romu, par pirmo kristiešu vajāšanu. 1896. gadā nāk klajā vēsturiskais romāns —«Quo vadis?», kura Henriks Senkevičs attēlojis tālu pagātni —mūsu ēras pirmo gadsimtu, notikumus senajā Romā Cēzara Nerona valdīšanas laikā, paverot lasītājam dramatisku Romas un pasaules vēstures lapaspusi. Par šo romānu Henriks Senkevičs ieguva Nobela prēmiju un līdz ar to pasaules slavu.Viens no spilgtākajiem, savdabīgākajiem poļu literatūras talantiem, daudzu stāstu, noveļu, romānu, kā ari lugu un literāri publicistisku sacerējumu autors Henriks Senkevičs dzimis 1846. gada 5. maijā, miris 1916. gada 15. novembri. jau studiju gados pievērsdamies literatūrai, Henriks Senkevičs saraksta stāstus, ar kuriem iegūst rakstnieka vārdu savā dzimtenē, bet, kad autors pievērsās vēsturiskajai tēmai un saraksta plasus romānus par Polijas vēsturi, Polijas kariem 17. gs.—«Ar uguni un zobenu», «Plūdi», «Pans Volodijevskis»,— viņš kļūst par redzamāko Polijas rakstnieku.  Henriks Senkevičs ar šo romānu ieguva pasaules slavu, latviski tas iznācis 1899. g. un 1935. gadā. Sis izdevums ir 1935. gadā klajā laistā Voldemāra Dzeltiņa tulkojuma atkārtojums jaunā redakcijā.No poļu valodas tulkojis  Voldemārs DzeltiņšNoskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis «Sprīdītis», 1993Ilustrējis Aleksandrs Kroka vāku zīmējis Andris Lamsters

«Quo Vadis» — захапляльны гістарычны раман выдатнага польскага пісьменніка, лаўрэата Нобелеўскай прэміі (1905) Генрыка Сянкевіча аб кароткім перыядзе прадчування развалу вялікай Рымскай імперыі, аб першых кроках нікім не прызнаваных тады, на пачатку новай эры, «нефармальных суполак» хрысціян, аб першых кроках хрысціянства па гэтай зямлі, аб перадумовах і абставінах змены ваяўнічай ментальнасці на гуманістычную мараль. Над беларускім перакладам рамана працаваў каталіцкі святар — прэлат Пётр Татарыновіч (1896–1978).Рамантычная гісторыя кахання на фоне гэтых падзеяў робіць твор цікавым для шырокага кола чытачоў.

«Quo Vadis» — zachaplalny histaryčny raman vydatnaha polskaha piśmiennika, łaŭreata Nobieleŭskaj premiji (1905) Hienryka Siankieviča ab karotkim pieryjadzie pradčuvannia razvału vialikaj Rymskaj impieryi, ab pieršych krokach nikim nie pryznavanych tady, na pačatku novaj ery, «niefarmalnych supołak» chryscijan, ab pieršych krokach chryscijanstva pa hetaj ziamli, ab pieradumovach i abstavinach zmieny vajaŭničaj mientalnasci na humanistyčnuju maral. Nad biełaruskim pierakładam ramana pracavaŭ katalicki sviatar — prełat Piotr Tatarynovič (1896–1978).Ramantyčnaja historyja kachannia na fonie hetych padziejaŭ robić tvor cikavym dla šyrokaha koła čytačoŭ.

Rozgrywająca się na tle starożytnego Rzymu i jego barwnej obyczajowości historia miłości pięknej barbarzynki Ligii i patrycjusza Marka Winicjusza. Ich rodzącym się uczuciom stają jednak na przeszkodzie społeczne podziały i dworskie intrygi, a także różniąca oboje młodych ludzi religia…

Ce roman dépeint les persécutions que les chrétiens ont subies sous Néron au Ier siècle en racontant l'histoire de l'amour entre un patricien, Marcus Vinicius, et une jeune femme chrétienne, Lygie.Le titre évoque la question qu'aurait posée Saint Pierre fuyant Rome et rencontrant Jésus-Christ portant sa croix: Quo vadis, Domine? (Où vas-tu, Seigneur?). Au travers de cette histoire attachante et romanesque, nous en apprenons beaucoup sur l'histoire et le quotidien des Romains de cette époque. Le lecteur pourra consulter avec profit le site – http://quovadis.oeuvre.free.fr/ – entièrement consacré à cette oeuvre.