VIKONTS DE BRAŽELONS JEB PEC DESMIT GADIEM

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Divpadsmitais sējums

Vikonts de Braželons jeb pēc desmit gadiem

Izdevumu sagatavojusi SIA „IMPAKS"

Tulkojusi L.Rozīte Redaktors HJubels Korektore G.Kalnina

Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16 Tirāža 2 000 eks. Līgumcena. Izdevējdarbības licence Nr.

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Divpadsmitais sējums

Vikonts de Braželons jebpēc desmit gadiem

Otrā grāmata Trešā daļa

Rīgā 1994

1994

Izdevumu sagatavojis MVU «Orgtehizdat»

Tulkojusi: L.Rozite Redaktors: HJubels Korektore: G.Kalniņa

Ofseta papīrs. Formāts 60x88 1/16 Tirāža 2000 eks. Līgumcena. Izdevējdarbības licence Nr.

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

VIKONTS DE BRAŽELONS JEB PĒC DESMIT GADIEM

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Divpadsmitais sējums

Vikonts de Braželons jeb

pec desmit gadiem

Otrā grāmata Ceturtā daļa

Rīgā 1995

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

VIKONTS DE BRAŽELONS JEB PĒC DESMIT GADIEM

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Divpadsmitais sējums

Vikonts de Braželons jeb pec desmit gadiem

Rīgā 1995 MVU «Orgtehizdat»

Tulkojusi: L.Rozīte Redaktors: HJubels Korektore: G.Kalnina

Ofseta papīrs. Formāts 60x88 1/16 Tirāža 2000 eks. Līgumcena. Izdevējdarbības licence Nr.

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Divpadsmitais sējums

Vikonts de Braželons jeb pec desmit gadiem

Otrā grāmata Piektā daļa

Izdevumu sagatavojusi SIA ,,IMPAKS"

Tulkojusi L.Rozite Redaktors H.Jubels Korektore G.Kalniņa

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Dimā (tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Divpadsmitais sējums

Vikonts de Braželons jeb pec desmit gadiem

Otrā grāmata Sestā daļa

Rīgā 1997

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Dimā(tēvs)

Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Divpadsmitais sējums

Pirmā grāmata Otrā dala

Rīgā 1994

Izdevumu sagatavojusi SIA „IMPAKS"

Tulkojusi L.Rozīte Redaktors H.Jubels Korektore G.Kalnina

Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16 Tirāža 5 000 eks. Līgumcena. Izdevējdarbības licence Nr.

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Alesis Adamovičs

Vilkači: Naža prieks jeb Hiperboreju dzīves stāsts

Stāsti par vēsturi

Baltkrievu padomju rakstnieka A. Adamoviča (dzimis. 1927. gadā) pub­licistiskā daiļliteratūras grāmata «Vilkači» vēstī par necilvēcisko fa­šisma filozofiju, par tā zvērisko būtību. Notikumu centrā — hitleriešu soda ekspedīcijas briesmu darbi uz laiku okupētajā Baltkrievijā, mierīgo Iedzīvotāju masveida apšaušana un sādžu nodedzināšana, ko vadīja šturmbanfirers Dirlevangers. Izmantotas bijušo soda vienību dalīb­nieku — fašistisko benžu un tautas nodevēju liecības tiesas procesos.

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Алесь Адамович

КАРАТЕЛИ Радость ножа, или Жизнеописания гнперборсев Минск «Мастацкая л!таратура» 1981

No krievu valodas tulkojis Jūlijs Vanags

Mākslinieks Arvīds Galeviuss

«Liesma», 1981

Jānis Mauliņš

Vilkaču sila līdumnieks

Vēsturisks romāns

ANNELE

Redaktore Iluta Moldane-Greiškane Vāka dizains Andris Lamsters R. Zarriņa gleznas motīvs

Apgāds "Annele" sirsnīgi pateicas uzņēmējam Jānim Blaževičam par ierosmi un atbalstu vēsturisko romānu konkursa "Senatnes spogulis" rīkošanā, kā arī par atbalstu šīs grāmatas tapšanā.

® Jānis Mauliņš, 2004 © Andris Lamsters, 2004 © "Annele" 2005

Lions Feihtvangers

Viltus Nerons

Romāns. Viltus Nerona» darbības laiks nosakāms ļoti precizi: tā notiek mūsu ēras 80.—81. gadā. Pagātnē romiešiem bija aizgājuši pilsoņu kari (1 gads pirms m. ē.), kad vienvaldības pretendenti asiņaini cīnījās ar vecās republikas piekritējiem, kā arī cits ar citu. Pirmā imperatora Cktaviāna Augusta valdīšanu atcerējās kā «laimīgus laikus» — tas centās saglabāt republikāniskās pārvaldes ilūziju. Vēl arvien sāpes un niknumu izraisīja atmiņas par Kaligulas (37.—41. g.), Klaudija (41.—54. g.) un it īpaši Nerona (54. — 68. g.) asiņaino režīmu; tie iznīcināja pat re­publikāniskas brīvības ēnas un atklāti balstījās uz armiju.

Jau Nerona dzīves laikā neapmierinātie karavadoņi, kuri komandēja provincēs dislocētās armijas, sāka cīņu par varu. Padzīts no Romas, im­perators izdara pašnāvību villā, kas piederēja viņa brīvatlaistajam ver­gam. Tagad visiem kļuva skaidrs, rakstīja vēsturnieks Dions Kasijs, ka «kareivji ieguvuši varu nonāvēt un radīt cēzarus». Divu gadu laikā pēc Nerona nāves valda trīs imperatori, kuri pasludināti gan Romā, gan provincē un zibens ātrumā gāž cits citu; līdz ar viņiem uzpeld šikāka kalibra pretendenti, to skaitā vairāki Viltus Neroni. Tikai pēc divu gadu ilgās cīņas ar Vitelliju, kurš valdīja Romā, tronī uzkāpj parup­jais, gudrais Vespaziāns, provinces nodokļu piedzinēja dēls. Ar stingru taupību, nesaudzīgiem nodokļiem, racionālu administrācijas noregulēšanu un nežēlīgu izrēķināšanos ar nepakļāvīgām tautām viņam un viņa dē­lam Titam izdodas izglābt romiešu valsti no dziļās krīzes, kur to bija iegrūdusi pēdējo Cēzara un Augusta pēcnācēju patvaldnieciskā valdība un jaunais pilsoņu karš. Tomēi pilnīgu mieru impērija nepazina: tur­pinājās militāras sadursmes uz ziemeļu un austrumu robežām, parādījās jauns Viltus Nerons.

Šo epizodi tad arī izlietoja L. Feihtvangers sava romāna fabulai. Romāna beigās viņš balstās uz romiešu vēsturniekiem Tacitu (apm. m. ē. 55.—120. g.), Svetoniju (apm. 75.—160. g.), Dionu Kasiju (apm. 160. — 235. g.) un uz bizantieti Zonāru. Tomēr velti mēs viņu darbos meklētu tā podnieka Terencija dzīves detaļas, kurš sevi pasludināja par Neronu. Tacita «Vēstures» daļā, kas saglabājusies, tiek runāts par kādu cilvēku, kas sevi nosaucis par imperatoru un it kā izglābies no bojā ejas. Sim cilvēkam izdevies savākt ievērojamus spēkus Kitnas salā Egejas jūrā, bet romiešu kuģu komandieri, ar kuru kuģiem viltvārdis gribēja pārcelties uz Āziju, nodevuši viņu varas iestādēm, un viņš ticis nonāvēts. Tiesa gan, Tacits tālāk raksta, ka šis esot bijis tikai pirmais no Viltus Neroniem, un solās pastāstīt par pārējiem; bet šīs darba daļas mums nav. Dions Kasijs tikai dažos vārdos piemin par šķietamo Neronu, kas drīzumā licis notverts un nomocīts. Svetonijs, kurš sa­stādījis divpadsmit romiešu imperatoru dzīves aprakstus, piemin Nerona biogrālijas beigās kādu viltvārdi, kas atradis patvērumu pie partiešiem, kuri viņu nelabprāt izdevuši romiešiem. Un tikai Jānis Zonārs, XI — XII gadsimta bizantiešu historiogrāfs, kurš rakstīja, balstoties uz antīkiem vēstures avotiem, pastāstīja mazliet sīkāk: «Viņa (Tita) laikā parādījās Viltus Nerons, dzimis Āzijā, vārdā Terencijs Maksims, kurš pēc izskata un balss atgādinājis Neronu un bez tam pratis spēlēt cītaru. Viņš da­būjis savā pusē dažu labu Āzijā un aizgājis līdz Eifratai. Drīzumā viņš ieguvis plašu popularitāti, bet galu galā aizbēdzis pie Artabana, partiešu valdnieka. Tas, dusmodamies uz Titu, pieņēmis viņu un gatavojies atgūt viņam Romu.» Par tālāko Zonārs klusē. Šīs skopās ziņas noder Feihtvangeram par pamatmateriālu.

No vācu valodas tulkojusi Elza Grīnberga Mākslinieks Gunvalds Elers

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Liesma 1969

AD 98: The bustling army base at Vindolanda lies on the northern frontier of Britannia and the entire Roman world.

In just over twenty years time, the Emperor Hadrian will build his famous wall. But for now defences are weak as tribes rebel against Rome, and local druids preach the fiery destruction of the invaders.

It falls to Flavius Ferox, Briton and Roman centurion, to keep the peace. But it will take more than just a soldier’s courage to survive life in Roman Britain.

This is a hugely authentic historical novel, written by one of Britain’s leading historians.

Valters Karls Šveikerts

Viņš pasūtīja sarkanvīnu

Stāsti: Rīt mēs redzēsim ; Nodevība brauc II klasē ; Tiesas sēde pirms rīta ausmas ; Nekad nav par vēlu ; Viņi vēlas tikties ar Stiksu ; Viņš pasūtīja sarkanvīnu

Šveikerts Valters - arhitekta dēls - sācis rakstīt 1925. gadā. Ierēdnis preses departamentā, Berlīnes filmu kompānijā. 1930 gadā pārcēlies  uz Leipcigu.  1937. gadā iestājies NSDAP. Otrā pasaules kara laikā darbojies Ukrainas Reihskomisariātā, Vispārējā Komisariātā Nikolajevā. Pēc kara - Vācijas Demokrātiskajā Republikā - rādiodrāmas ārštata darbinieks.

LVI Rīgā 1959

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

No vācu valodas tulkojis Eižens Mindenbergs

Walter Karl Schweikert. Es hat einer roten Wein verlangt

Mitteldeutscher Verlag Halle (Saale) 1955

В. К. Швейкерт. Он заказал красное вино

На латышском языке

Латвийское государственное издательство

Tomie Ohara

Viņu sauca o-Ena

Stāsts

Šis traģiskais stāsts uzrakstīts balstoties uz vēsturiskiem 17 gs. dokumentiem, un pašas o-Enas vēstulēm. stāsta varoni piemeklējis neapskaužams liktenis - visa viņas dzimta un pēcnācēji, pēc varas iestāžu sprieduma, izolējami no pārējās pasaules kamēr vien būs dzīvs pēdējais dzimtas vīrietis.

Izdevn «Liesma» Rīga 1977

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Томиэ Охара ЕЕ ЗВaЛИ О ЭН Повесть Издательство

«Художественная литература* Москва 1973

No krievu valodas tulkojusi Ilze Kačevska

Mākslinieks Viesturs Grauts

© Tulkojums latviešu valodā. «Liesma», 1977

70394--379 M80I (11)—77

As England descends into civil war, John Tradescant the Younger, gardener to King Charles I, finds his loyalties in question, his status an ever-growing danger to his family. Fearing royal defeat and determined to avoid serving the rebels, John escapes to the royalist colony of Virginia, a land bursting with fertility that stirs his passion for botany. Only the native American peoples understand the forest, and John is drawn to their way of life just as they come into fatal conflict with the colonial settlers. Torn between his loyalty to his country and family and his love for a Powhatan girl who embodies the freedom he seeks, John has to find himself before he is prepared to choose his direction in the virgin land. In this enthralling, freestanding sequel to Earthly Joys, Gregory combines a wealth of gardening knowledge with a haunting love story that spans two continents and two cultures, making Virgin Earth a tour de force of revolutionary politics and passionate characters.

RICHARDS ĒRGLIS

VIRSAIŠA MEITA

VĒSTURISKS STĀSTS

LATVIJAS GRĀMATU DRAUGU BIEDRĪBA

Rīga — 1991

R. Ērglis «Virsaiša meita»

Rīga 1991 Par izdevumu atbild A. Veidemane Korektore L. Romanovska Izdota pēc 1939. gada izdevuma

Latvijas grāmatu draugu biedrība. 1991

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Uida

Virši

Angļu rakstniece Uida īstajā vārdā Luīze Rame dzīvojusi 19 gs beigās Londonā vēlāk Itālijā. Tēvs francūzis, māte angliete. Savos darbos gan pieaugušajiem gan bērniem ar līdzjūtību un simpātijām apraksta nabadzīgo ļaužu dzīvi.

Ouida

La Strega and other stories  London 1899

No angļu valodas tulkojusi Anna Bauga Ilustrējis Viesturs Grants

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

Izdevniecība «Liesma» Riga 1973-

A(Anglu) Ui 100

Marats Kalandarovs

Vīza uz dzelmi

1994. gada 28 septembra vakarā jūras prāmis Estonia, kā ierasts devās reisā no Tallinas uz Stokholmu ar gandrīz tūkstoš pasažieriem uz klāja. Jau pec dažām stundām no pramja tika raidīts SOS signāls.

Baltijas jūras dzelme kļuva par mūža mājām 852 cilvēkiem, starp kuriem bija ari kuģa komandas locekļi. Tajā naktī dzīvību zaudēja ari 24 Latvijas iedzīvotāji.

Pēc oficiālās versijas, traģēdiju izraisījušas prāmja tehniskās nepilnības - viziera defekts. Tomēr katastrofas izmeklēšanas komisijas atzinumos rodams daudz neskaidrību un pretrunu.

* Kā militāra krava varēja nokļūt uz pasažieru prāmja? -

• Kāpēc aculiecinieki stāsta par sprādzienu kuģa kravas telpā?

• Kur pazuda 12 izglābtie komandas locekļi, starp tiem arī kuģa maiņas kapteinis?

* Kāpēc prāmis vēl šodien nav izcelts, bet guļ jūras dibenā, 80 m dziļumā?

•Kāpēc gan ASV, gan Zviedrijas valdība nogrimušā prāmja lietai pasludinājusi slepenības statusu uz 70 gadiem?

žurnālisti, juristi, jūras lietu speciālisti un šīs gramatas autors, nonākuši traģisko notikumu epicentrā, veica savu izmeklēšanu, kas kļuvusi par pamatu šim aizraujošajam stāstam.

Secinājumi ir satriecoši...

Autors pētījis prāmja Estonia traģēdiju, vēsts par kuru pirms sešpadsmit gadiem aplidoja pasauli - septembra naktī Baltijas jūras dzelme paņēma 852 cilvēku dzīvības. Baiso nelaimi, kas piemeklēja pasažieru prāmi ceļā no Tallinas uz Stokholmu, joprojām apvij minējumi un neskaidrības. Vai katastrofas iemesls patiešām bija priekšējās lūkas atvēršanās? Kāpēc prāmi neizceļ? Kas īsti noticis ar tiem divpadsmit prāmja apkalpes darbiniekiem, kurus šausmu pilnajā naktī izglāba un nogādāja krastā? Ne vien upuru tuvinieki, arī daudzu Eiropas valstu sabiedrība alkst rast atbildes uz šiem un neskaitāmiem citiem ar neaizmirstamo traģēdiju saistītiem jautājumiem.

Grāmatas autors Marats Kalandarovs ir kara vēsturnieks, žurnālists un rakstnieks, akadēmiķis, lielākās starptautiskās rakstnieku un dzejnieku savienibas prezidents, četrpadsmit dokumentālu grāmatu autors, pirmais žurnālists Eiropa, kas veicis lidojumu stratosfērā virsskaņas iznīcinātajā, daudzu starptautisku literāro balvu laureāts.

Ka 175 Vīza uz dzelmi/ No krievu vai. tulk. Laura Kalandarova. -R., "Apgāds "Kontinents"", 2010. - 416 lpp.

No krievu valodas tulkojusi Laura Kalandarova Vāka dizains Dairis Hofmanis

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

© Marats Kalandarovs, 2010 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, ISBN 978-9984-35-520-7 "Apgāds "Kontinents"", 2010

Marats Kalandarovs

Vīza uz dzelmi. Ārpus atļautās robežas

Marats Kalandarovs ne reizi vien tika brīdināts par savas izpētes tēmas bīstamību, tomēr arvien aktīvāk iedziļinājās izmeklēšanas darbā. Autors gāja bojā Maskavā, tik tikko paspējis nodot izdevējam otro grāmatu par prāmja Estonia katastrofas cēloņiem: Ārpus atļautās robežas.

1994. gada 28. septembra vakarā jūras prāmis Estonia, kā jau ierasts, devās reisā no Tallinas uz Stokholmu. Pēc dažam stundām no pramja tika raidits SOS signāls. Izglābto nebija daudz, bet noslīkušo sarakstā -852 pasažieri, tostarp 24 Latvijas iedzīvotāji. Steigā sapulcētā katastrofas izmeklēšanas komisija, kuras dalībnieki lielākoties varēja but ieintereseti patieso kuģa avarijas iemeslu slēpšana, secināja, ka prāmis nogrimis tehniskas nepilnības del. Estonia lietas izmeklēšanas materiāliem piešķirts slepenibas statuss uz 70 gadiem .

Ar to traģēdija nebeidzās. Tie nedaudzie pasažieri un kuģa apkalpes locekļi, kuri izdzīvoja, cits pēc cita noslēpumaini pazuda vai gāja 'bojā neskaidros apstākļos.Tas pats notika ar neatkarīgajiem žurnālistiem un ekspertiem, kas izmeklēja prāmja katastrofas patiesos iemeslus.

Par prāmja Estonia katastrofai sekojošajiem dramatiskajiem notikumiem grāmatā Vīza uz dzelmi stāsta pats pēdējais tās izmeklētājs, kara vēsturnieks, akadēmiķis, žurnālists un rakstnieks Marats Kalandarovs. Izmeklēšana aizveda autoru tālu no pramja bojāejas vietas. Izpētes laikā tika atklāti īpaši slepeni eksperimenti armijas pilsētā Skrundā un noslēpumainas darbības šķietami mierīgajā un rāmajā Baltijas jūrā.

Krāšņa, tēlaina valoda, unikāls dokumentālā romāna žanrs padara щ Marata Kalandarova grāmatu par īstu literāru fenomenu,

Rīgas Brīvostas Pārvalde

M. Kalandarovs

Ka 175 Vīza uz dzelmi. Ārpus atļautās robežas/ No krievu vai. tulk. Laura Kalandarova. - R., "Apgāds "Kontinents"" -640 lpp.

1994. gada 28. septembra vakarā juras prāmis Estonia devās reisā no Tallinas uz Stokholmu. I’ēc dažām stundām no prāmja tika raidīts SOS signāls. Izglābto nebija daudz, bet noslīkušo sarakstā - 852 pasažieri, tostarp 24 Latvijas iedzīvotāji. Katastrofas izmeklēšanas komisija, kuras dalībnieki lielākoties varēja būt ieinteresēti patieso kuģa avārijas iemeslu slēpšanā, secināja, ka prāmis nogrimis tehniskas nepilnības dēļ. Estonia lietas izmeklēšanas materiāliem piešķirts slepenības statuss uz 70 gadiem.

Ar to traģēdija nebeidzās. Tie nedaudzie pasažieri un kuģa apkalpes locekļi, kuri izdzīvoja, cits pēc cita noslēpumaini pazuda vai gāja boja neskaidros apstākļos. Tas pats notika ar neatkarīgajiem žurnālistiem un ekspertiem, kas izmeklēja pramja katastrofas patiesos iemeslus.

ISBN 978-9984-35-743-0

821.161.1-3 Ka 175

UDK

Copyright © Marats Kalandarovs, 2013

Marata Kalandarova romāna "Vīza uz dzelmi. Ārpus atļautās robežas" publicēšanas tiesības pieder "Apgādam "Kontinents""

No krievu valodas tulkojusi Laura Kalandarova Vāka dizains Dairis Hofmanis

Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

ISBN 978-9984-35-743-0

© Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, "Apgāds "Kontinents"", 2014

Aleksandrs Beks

Volokolamskas šoseja

Izdevniecība „Liesma" ' Rīga 1967

Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Tulkojis Valdemārs Kalpiņš Mākslinieks Vasilijs Kovaļovs

Dalessius is twenty when he comes to work for one of the Enlightenment's most famous minds, the author and philosopher Voltaire. As the great man's calligrapher, Dalessius becomes witness to many wonders – and finds himself in the middle of a secret battle between the malevolent remnants of the all-but-dead Dark Ages and the progressive elements of the modern age. The calligrapher's role in this shadowy conflict will carry him to many perilous places – through the gates of sinister castles and to the doors of a bizarre bordello; toward life-and death confrontations with inventive henchmen, ingenious mechanical execution devices, poisonous fish, and murderous automatons. As the conspiracy to halt the Enlightenment's astonishing progress intensifies, young Dalessius's courage – as well as Voltaire's unique cunning and wit – are put to the ultimate test as they strive to ensure the survival of the future.