Cilvēks dzīvo grupā
Omarova Silva
 fb2
Silva OmarovaCilvēks dzīvo grupā(sociālā psiholoģija) Rīga, 2001Grāmatā aplūkoti svarīgākie personības un grupu sociālpsiholoģiskie parametri. Aprakstītas personības socializācijas procesa svarīgākās fāzes, likumsakarības un mehānismi. Uzmanība veltīta personības statusu—lomu un vajadzību—dispozīciju koncepcijām. Grāmatā iztirzātas personības un sociālo grupu attiecības un mijiedarbība, raksturoti svarīgākie grupu sociālpsiholoģiskie, dinamiskie procesi: grupas veidošanās un attīstība, saliedēšanās un psiholoģiskā savienojamība, grupas normas un sankcijas, grupas ietekme un konformisma fenomens, vadības un līderības procesi, lēmumu pieņemšana grupā, grupas apziņas attīstība, lomu un pozīciju struktūras veidošanās. Blakus mazo grupu sociālpsiholoģisko problēmu apskatei grāmatā pievērsta uzmanība arī dažu lielo sociālo grupu psiholoģijas īpatnībām — pūļa psiholoģijai, organizāciju psiholoģijai, dzimumu psiholoģijai. Tiek analizēti masveida sociālpsiholoģiskie fenomeni — panika, baumas, sociālpsiholoģiskā inficēšanās, atdarināšana, suģestija.Grāmata veidota uz lekciju kursa bāzes, kuru autore vairākus gadus lasa Latvijas Universitātes psiholoģijas un socioloģijas specialitāšu studentiem. Autores shēmas ir šī kursa sastāvdaļa.Grāmata domāta plašam lasītāju lokam: studentiem, pedagogiem, dažāda ranga vadītājiem, visiem, kas nopietni interesējas par sociālo psiholoģiju.SATURSPRIEKŠVĀRDS.Daži vārdi par sociālpsiholoģisko zināšanu aktualitāti un šo grāmatu …………. 5IEVADS. SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA KĀ ZINĀTNE♦ Sociālās psiholoģijas priekšmets un vēsturiskā attīstība ♦ Sociālās psiholoģijasvieta citu zinātņu vidū ♦ Socioloģiskā sociālpsiholoģija un psiholoģiskā sociāl-psiholoģija, to integrācijas tendences ♦ Sociālās psiholoģijas pamatteorijas …. 8I DAĻA. PERSONĪBAS VEIDOŠANĀS SOCIĀLAJĀ VIDĒ1§. SOCIALIZĀCIJA♦ Cilvēks, indivīds, personība ♦ Socializācijas procesa būtība un komponenti ♦Personības socializācijas stadijas ♦ Pieaugušo socializācijas īpatnības ♦ Resocia-lizācija ♦ Socializācijas aģenti un mehānismi ………………………………………….. 322§. DZIMUMSOCIALIZĀCIJA♦ Dzimums, dzimumu loma, dzimumu stereotipi ♦ Dzimuma apzināšanās undzimumsocializācijas aģenti ♦ Konkrēti vēsturiskās sabiedrības un etnokultūrasietekme uz dzimumsocializāciju …………………………………………………………… 573§. PERSONĪBAS STATUSI UN LOMASStatusa jēdziens ♦ Svarīgākie personības statusi ♦ Statusa projekcijas un funkcijas♦ Statusi un lomas ♦ Lomu izpildes sociālpsiholoģiskās koncepcijas: etnometo-doloģija un sociālā dramaturģija …………………………………………………………… 64II DAĻA*. GRUPU PSIHOLOĢIJA1§. GRUPAS IZPRATNE SOCIĀLAJĀ PSIHOLOĢIJĀ♦ Cilvēks — grupa — vide ♦ Kāpēc cilvēki apvienojas grupās? ♦ Grupas jēdziens♦ Grupu veidi …………………………………………………………………………………. 762§. MAZĀS GRUPAS PARAMETRI♦ Mazā grupa kā sociāla sistēma ♦ Mazās grupas robežas ♦ Mazo grupu veidi♦ Struktūras mazajā grupā: varas struktūra, statusu—lomu struktūra, komunikāciju struktūra, vērtību un normu struktūra, personīgā pievilcīguma struktūra …. 833§. DINAMISKIE PROCESI MAZAJĀS GRUPĀS♦ Dinamisko procesu jēdziens un veidi ♦ Mazās grupas izveidošanās un attīs-flba ♦ Grupas saliedēšanās, saliedētība un psiholoģiskā savienojamība ♦ Grupasnormu veidošanās ♦ Grupas spiediens un konformisma fenomens grupās ♦ Vadības un līderības procesi grupās ♦ Grupas lēmumu pieņemšana ♦ Konfliktigrupās ♦ Indivīda un grupas mijattiecību etapi ……………………………………….. 98III DAĻA. ORGANIZĀCIJU, MASU UN PŪĻA PSIHOLOĢIJA 1§. ORGANIZĀCIJU PSIHOLOĢIJAOrganizācija kā lielā grupa ♦ Organizāciju efekts ♦ Organizāciju tipi: asociācijas, birokrātiskā tipa organizācijas, totālās organizācijas ♦ Organizācijas un sabiedrība ♦ Organizāciju kultūra …………………………………………………………….. 1332§. MASU PSIHOLOĢIJA♦ Kolektīvās uzvedības formas ♦ Masu jēdziens 4- Masu komunikācija ♦ Baumas, tenkas un cīņa ar tām ♦ Masu sociālās un politiskās kustības ……………. 1443§. PŪĻA PSIHOLOĢIJA♦ Pūlis un tā veidi ♦ Pūļa veidošanās un uzvedība ♦ Panika kā sociālpsiholoģisks fenomens ♦ Panikas profilakses un pārtraukšanas iespējas ………………. 146NOBEIGUMS. PAR TO, KAS PALIKA NEAPSKATĪTS ŠAJĀ GRĀMATĀ ……… 164IZMANTOTĀ LITERATŪRA …………………………………………………………………… 166Daži vārdi par sociālpsiholoģisko zināšanu aktualitāti un šo grāmatuPRIEKŠVĀRDSSociālā psiholoģija neapšaubāmi ir viena no svarīgākajām un interesantākajām zinātnēm, kas pētī cilvēku kā sociālu indivīdu tā sarežģītajās attiecībās ar citiem cilvēkiem, grupām un sabiedrību. Bez sociālās psiholoģijas zināšanām nav iespējams saprast personības veidošanos un attīstību, rīcību un uzvedību, nav iespējams ietekmēt un vadīt šos procesus pašam cilvēkam un sabiedrībai vēlamā virzienā. Sociālā psiholoģija ļauj mums saprast cilvēku savstarpējo mijiedarbību un tās likumsakarības, palīdz izprast dinamiskos procesus grupās un organizācijās, personīgo un sociālo attiecību veidošanos. Sociālpsiholoģiskās zināšanas dod iespēju uzlabot cilvēku saskarsmi, optimizēt mācību un darba grupu funkcionēšanu, sekmēt organizāciju attīstību. Sociālpsiholoģisko parametra apzināšana ir ļoti nozīmīga gan jaunu patēriņa preču ražošanā, gan nebijušu pakalpojumu ieviešanā, reklāmas un masu kamunikācijas līdzekļu darbības jomā. Sociālpsiholoģiskās likumsakarības, caurauž visas sabiedrības sfēras: politiku un ekonomiku, kultūra un sociālo sfēru, jo visās tajās darbojas sociālās dzīves subjekti — cilvēki un to grupas, organizācijas un apvienības ar tiem raksturīgo psiholoģiju, vajadzībām, interesēm, vērtību orientācijām un nostādnēm.Centrālais sociālpsiholoģisko zināšanu sistēmas veidojošais elements ir personība (sociālais indivīds)un tās saskarsmesar citām personībām psiholoģiskie mehānismi[1]*. Sociālpsiholoģisko zināšanu sistēmā var izdalīt vairākas apakšsistēmas, par kritēriju ņemot to, cik lielos cilvēku kopumos un kādos funkcionālajos sakaros ir iesaistīti sociālie indivīdi.Pirmā līmeņaapakšsistēma ir mazā grupa (ģimene, klase, brigāde u. c),* Šeit un turpmāk kvadrātiekavās atzīmētie cipari norāda grāmatu, kas attiecīgās nodaļas literatūras sarakstā apzīmēti ar šo numuru.uz funkcionāliem pamatiem dibināti sakari un atsevišķo sociālo indivīdu 'savstarpējā mijiedarbība un sadarbība.Otrā līmeņa apakšsistēma — lielās grupas (Šķiras, slāņi, nācijas u. c), institūcijas un citas organizētas cilvēku kopības (politiskās partijas, apvienības u. c).TVešā līmeņa apakšsistēma—masas un masu kustības, masveida psihiskās parādības (elki, mode u. c), sabiedriskā doma un masu politiskā pārliecība, masu komunikācijas procesi un masu stihiskās uzvedības fenomeni (pūlis, panika, baumas utt.).Lai arī sociālā psiholoģija ir samērā jauna zinātne, tomēr visās minētajās sfērās tā ir uzkrājusi nozīmīgas atziņas, kuru pārzināšana uzlabotu valsts dažādu sfēru pārvaldi, sekmētu sociālo institūciju darbību, labvēlīgi ietekmētu cilvēku saskarsmi un sadarbību.Latviešu lasītājam pieejamas visai maz grāmatu par sociālo psiholoģiju. Rietumu autoru grāmatas tikpat kā nav tulkotas, ja neskaita dažus Brīvās Latvijas laikā izdotos gadsimta sākuma klasiķu darbus. No krievu valodas tulkotajās grāmatās sociālpsiholoģisko parādību skaidrojumu bieži vien deformē marksistiski ļeņiniskās ideoloģijas diktāts, turklāt daudzas mūsdienu Rietumu autoru sociālpsiholoģiskās teorijas vispār nav pieminētas, jo tika uzskatītas par ideoloģiski kaitīgām. Pašu sociālo psiholoģiju bijušajā Padomju Savienībā līdz pat 60. gadiem neatzina par patstāvīgu zinātni, pieskaitot to "imperiālisma kalponēm" līdzīgi kibernētikai un ģenētikai. Vēlākajos gadu desmitos sarakstītajās padomju autoru sociālās psiholoģijas grāmatās līdzās zinātniskiem uzskatiem nākas sastapties ar valdošās partijas uzspiestiem ideoloģiskajiem mītiem. Pēdējais sevišķi attiecas uz kolektīvu, šķira un nāciju psiholoģiju, kuru teorijā zinātniskā patiesība pakārtota ideoloģiskiem meliem.Līdz šim latviešu valodā nav uzrakstīta neviena mācību grāmata sociālajā psiholoģijā, kaut gan jāpiebilst, ka sociālpsiholoģisko zināšanu klāstu ir papildinājuši arī latviešu zinātnieki, īpaši Ārija Karpova [2, 3] un Rasma Garleja [4, 5], kuras pētījušas atšķirīgas cilvēku sociālās dzīves sfēras, Māris Budovskis, kas pētījis studentu sociālās grupas psiholoģiju [6].Šī grāmata, lai arī uzrakstīta uz sociālās psiholoģijas lekciju kursa bāzes, kuru autore vairākus gadus lasa psiholoģijas un socioloģijas specialitāšu studentiem, nepretendē uz mācību grāmatas statusu ar visām no tā izrietošajām sekām. Šāda vispārpieņemama mācību grāmata ir nākotnes jautājums un tās tapšanā vajadzētu piedalīties vadošajiem Latvijas psihologiem un sociologiem, kuru interešu lokā ietilpst sociālā psiholoģija. Šīs grāmatas mērķis ir pieticīgāks — iepazīstināt plašu lasītāju loku ar nozīmīgākajām sociālās psiholoģijas atziņām par personību, tās attīstību sociālajā vidē, dzīvi un darbošanos grupās, pastāstīt par dažādu grupu funkcionēšanas psiholoģiskajāmlikumsakarībām, dažām masu psihiskajām parādībām. Protams, studenti, ierēdņi vai citi interesenti varētu izmantot šo grāmatu kā palīgmateriālu, gatavojoties sociālās psiholoģijas nodarbībām, tikai jārēķinās ar to, ka grāmatā materiāls atlasīts un izklāstīts atbilstoši autores zinātniskajām interesēm un izpratnei. Priekšroka tiek dota tām teorijām, kuras, pēc autores domām, precīzāk un dziļāk skaidro konkrētos sociālpsiholoģiskos fenomenus, dažas citas teorijas vispār netiek aplūkotas.Rakstot šo grāmatu, autore izmantoja gan psiholoģijas, gan socioloģijas zinātnes atziņas, jo sociālpsiholoģiskās zināšanas tiek producētas arī šajās zinātniskajās disciplīnās. Grāmatai ir sintētisks, varētu pat teikt, eklektisks, raksturs, jo autore nepieskaita sevi ne pie vienas atsevišķi pastāvošas sociālās psiholoģijas teorētiskās orientācijas, cenšoties sintezēt interesantākos atklājumus un atziņas visā viņai pieejamajā literatūrā, protams, šeit izpaužas neizbēgama subjektivitāte un parādās teorētisku diskusiju varbūtība, jo autores piedāvātā interpretācija ne vienmēr ir vienīgā iespējamā. Jārēķinās ar to, ka personība un sabiedrība ir pašas sarežģītākās sistēmas zemes virsū, ļoti grūti izpētāmas, tāpēc sociālajā psiholoģijā joprojām noris diskusijas par bezgala daudzām problēmām; līdzās pietiekami stingri konstatētiem faktiem pastāv hipotēzes un pieņēmumi. Dažādās pieejas un atšķirīgos problēmu risinājumus lielā mērā nosaka arī sociālo psihologu pasaules uzskatu un teorētisko platformu diference. Autores mērķis nebija aprakstīt šīs teorētiskās diskusijas, bet gan piedāvāt lasītājiem vienu no iespējamajiem sociālās psiholoģijas galveno problēmu traktējumiem, balstoties uz viņai pieejamo literatūra.Grāmata sastāv no ievada, kurā dots ieskats par sociālo psiholoģiju kā zinātni, tās attīstību un vietu citu zinātņu vidū, un trim daļām. Pirmajā daļā aprakstīta personības un tās veidošanās sociālajā vidē sociālpsiholoģiskā koncepcija. Otrā daļa veltīta mazo grupu sociālpsiholoģisko raksturojumu un procesu analīzei. Trešajā daļā aplūkotas dažas lielo grupu un masu psihes izpausmju sociālpsiholoģiskās parādības. Šajā grāmatā netiek speciāli aplūkotas sociālās psiholoģijas centrālās cilvēku saskarsmes problēmas, jo autore tām ir veltījusi atsevišķu grāmatu "Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija" [7]. Tomēr grāmatā par sociālo psiholoģju pilnībā apiet saskarsmes problemātiku ir neiespējami, jo visi sociālpsiholoģiskie fenomeni izriet tieši no cilvēku iedomātās vai reālās saskarsmes.Nododot grāmatu lasītājiem, autore būs pateicīga par viņu taisnīgajām kritiskajām atsauksmēm.FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
|
