Rihards ĒrglisSĒĻIIZDEVUMS VELTĪTS SĒĻU GADAMSĒĻI XIII GADSIMTS. LATVIEŠU CILŠU, LEIŠU UN LĪBIEŠU SAVSTARPĒJĀS CĪŅAS, KA ARĪ CĪŅAS PRET JAUNO BĪSTAMO IENAIDNIEKU — VĀCU IEBRUCĒJIEM. VĒSTURISKI UN ETNOGRĀFISKI PRECĪZI AUTORS IEZĪMĒ TĀLĀ LAIKMETA AINAS. VIENS NO NEDAUDZAJIEM DARBIEM, KUR MĒĢINĀTS IESKATĪTIES SĒLIJAS — Šī SAVDABĪGĀ UN LATVIJAS LIKTEŅOS TIK NOZĪMĪGĀ NOVADA SENATNĒ.izdevnSOlvitaMāksliniece Elita Viliama Redaktors Arnolds Auziņš Par izdevumu atbild Veronika LāceNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.LočmelisRIHARDS ĒRGLIS (1881 — 1950) RAKSTNIEKS UN VĒSTURNIEKS. 1910. GADĀ BEIDZIS PĒTERBURGAS ARHEOLOĢIJAS INSTITŪTU, VĒLĀK BIJIS TĀ ĪSTENAIS BIEDRS.PRECĒJIES AR KRIŠJĀŅA BARONA MAZMEITU BIRUTU BARONI. VAIRĀKKĀRT IZDOTĀ POPULĀRĀ ROMĀNA «PELĒKO BARONU SENCI» AUTORS.PROZAI RAKSTURĪGS BAGĀTĪGS VĒSTURISKO REĀLIJU TĒLOJUMS, ETNOGRĀFISKA PRECIZITĀTE, LABA DABAS IZJŪTA.Riharda Ērgļa romāns «Sēļi» vēsta par XIII gadsimta latviešu cilšu, leišu un lībiešu savstarpējām cīņām, kā arī cīņām pret jauno bīstamo ienaidnieku — vācu iebrucējiem.«Pieminēšu senu latvju cilti — sēļus. Viņu vārds jau izzudis no ļaužu valodām. Ari viņu zemi vairs nedēvē senajā vārdā. Neviens, neviens!» — So skumjo ieskaņu lielā mērā palīdz pārvarēt pats stāsts, profesionāla vēsturnieka sacerējums — it kā sapnis par seno Sēliju. Vērtīgs ir iespējami drošais vēsturiskais un etno­grāfiskais pamats, uz kura autoram izdo­das iezīmēt ticamas tālā laikmeta ainas. Mūsu acu priekšā nostājas seni tēli: Sēl­pils virsaitis Vilnis, viņa sieva, viņa brā­ļadēls Valodis, Kokneses kņazs Vjačeks. Stāstījuma centrā ir Valoža un vācu gūs­teknes Ursulas mīlestība. R. Ērglis neide- alizē un pārspīlēti neromantizē tā laika notikumus un cilvēkus, «Sēļi» ir viens no nedaudzajiem darbiem, kur mēģināts ieskatīties šī savdabīgā un Latvijas lik­teņos tik svarīgā novada senatnē. Par to, cik tas nozīmīgi vēl šodien, «Kultūras Fonda Avīzē» (1990. g. oktobris) rak­stījis Gundars Ceipe:«Viena no Austrumeiropas mezgla vietām ir Latvija, bet Latvijas mezgls, iespē­jams, meklējams Sēlijā. To apskauj Latvi­jas un citu valstu etnogrāfiski atšķirīgi novadi, turklāt sendienās to caurvija Dau­gavas «maģistrāle». Sēlija ir kā gul­tne starp kaimiņnovadiem, tā šķir un | vieno. Katrs novads ieaudis kādu re­dzamu vai neredzamu dzīparu Sēlijas veidolā».Citiem vārdiem, latviešu tautas un kultūras tapšanā un attīstībā sēļiem pie­der ievērojama vieta kā centrālajai mūsu ciltij, kuras saknes iesniedzas sēliskajā i Lietuvas daļā, bet galotne — tālu Vid­zemē… Autors bagātās detaļās atklāj, kā pret šīm tautas dzīvības artērijām vērsās pirmie smagākie triecieni. Taču sēļi negāja bojā, bet atdzima kopā ar latviešu tautu.«Maza bija ši cilts, visu mazākā no latvju ciltīm. Bet vai tādēļ cilvēks tur mazāk cieta, mazāk līksmojās, mazāk baudīja dzīvi, retāk pagura negaisa lauzts, retāk svinēja uzvaru pār likteņa nesaudzīgo iedomību?» — uz šo jautā­jumu atbild romāns «Sēļi».Imants AuziņšVēsturiskā laikmeta raksturojumu skat. grā­matas beigās.

****An achingly beautiful work of historical fiction that moves between Germany on the eve of World War II and present day Wisconsin, unspooling a thread of love, longing, and the ceaseless push and pull of family****

Annelise is a dreamer: imagining her future while working at her parents' popular bakery in Feldenheim, Germany, anticipating all the delicious possibilities yet to come. There are rumors that anti-Jewish sentiment is on the rise, but Annelise and her parents can't quite believe that it will affect them; they're hardly religious at all. But as Annelise falls in love, marries, and gives birth to her daughter, the dangers grow closer: a brick thrown through her window; a childhood friend who cuts ties with her; customers refusing to patronize the bakery. Luckily Annelise and her husband are given the chance to leave for America, but they must go without her parents, whose future and safety are uncertain.

Two generations later, in a small Midwestern city,...

Karena BliksenaSeptiņi romantiski stāstiCeļi ap Pizu ; Vecais klejojošais bruņinieks  ; Pērtiķis ; Grēku plūdi pār Norderneju ; Vakariņas Helsingērā ; Sapņotāji ; Dzejnieks Ikviens no šiem septiņiem stāstiem ir prasmīgi veidots kā sarežģīta atjautības spēle, nepārtraukts kontrapunkts, ass kā Skarlati fuga; varoņiem secīgi stāstot savus stāstus, lasītajam šķiet, ka viņš dodas cauri spoguļu ailei vai raugas neskaitāmu spoguļu daudzveidīgajos atspīdumos.No dāņu valodas tulkojis Pēteris JankavsNoskannējis gramatu un failu izveidojis Imants LočmelisAtēna 1996Romantiķi, piedzīvojumu un baudu meklētāji, melanholiķi un sapņotaji apdzīvo dīvaino uir eksotisko pasauli, kas uzburta šajos septiņos stāstos, kuru notikumu vietas sniedzas no Toskanas, Slēzvigas-Holšteinas un Helsingēras lidz pat buriniekam, kas dodas no Lamu uz Zanzibaru …Galvenais motīvs, kas aužas cauri visam krājumam, ir alkas — no Maliņas Nakts-un-Dienas jaunkundzes, bagātas, neprecētas un visstingrākiem tikumiem apveltītas dāmas, kura tic, ka ir slavena sava laikmeta kurtizāne, drudžainām iedomām līdz grāfam Augustam, kura sieva aiz greiz­sirdības nevar paciest, ka vīrs apbrīno viņas dārglietas, un Linkolnam Forsneram, anglim, kura izmisīgie kādas neparastas Romas prieka namā sastaptas sievietes mek­lējumi iesaista viņu daudzos savādos piedzīvojumos.Kad 1934. gadā krājums «Septiņi romantiski stāsti» tika publicēts pirmo reizi, kritiķi un ari lasītāji tūdaļ to atzina par pārsteidzoši oriģinālu darbu.Gramata izdota ar Danijas Literatūras Informācijās centra atbalstu. Forlaget takker Dansk Literatturinformationscenter for st0tte.Tulkojuma recenzents filoloģijas zinātņu maģistrs Karstens Lomholts. Redaktore Mudīte Danneberga.Literatūras zinātņu maģistra Dāga Hēdes ievadvārdi un pēcvārds (no dāņu valodas tulkojis Pēteris Jankavs).Pirmā vāka noformējumam izmantots fragments no Kaspara Dāvida Fridriha gleznas «Mēnesslēkts piejūras» (1822/23).Karenas Bliksenas portrets— T. Junkera-Jensena foto (1913).Mogensa Sīlera vinjetes un titullapas zīmējums (1935).© Isak Dinesen, Seven Gothic Tāles, 1934, Published with die permission of die Rungstedlund Foundation © Pēteris Jankavs, tulkojums latviešu valodā, 1996 © Daag Heede, 1995 © Mogens Zieler, 1935ISBN 9984-9164-0-5

Sereno en el peligro. La aventura histórica de la Guardia Civil ofrece un recorrido por el devenir español, desde 1844, en busca de una línea vertebradora que nos explique lo que de excepción tiene un cuerpo de seguridad pública que se conoce con el apelativo de benemérito: sus peculiaridades, sus claroscuros, sus miserias y, pese a todo, sus glorias. Lorenzo Silva, que ya conoce el éxito con sus novelas sobre los guardias civiles Bevilacqua y Chamorro, se aventura por el ensayo en busca del «carácter de esta peculiar institución y de los hombres, y más recientemente mujeres, que la integran». Contra los tópicos más arraigados, que sobre el Cuerpo existen, esta obra presenta una interpretación personal del papel histórico de la institución. Muchos españoles todavía la ven como una entidad reaccionaria, cuando en realidad es una creación de la España liberal y ha sido históricamente motor de progreso.

Bruno FranksServantess1934. gadā sarakstītais Bruno Franka (1887- 1945)  romāns «Ser­vantess» padara rakstnieka vārdu pazīstamu tālu aiz Vācijas robežām. Romāna darbība sasaucas ar notiku­miem autora dzimtenē, tādēļ drīz vien tas iekaro daudzu jo daudzu lasītāju sirdis, kuri romānā skaidri saskata drosmīgu izaicinājumu fašistiskajai reakcijai. Izcilā humānista dzīvi autors veiksmīgi izmanto, lai pamatotu savus uzskatus par tiem uzdevumiem, kādi veicami demokrātiskās Vācijas kultūras darbiniekiem fašistiskā terora apstākļos. Un tā nav nejaušība, ka salīdzinājumam ar fašistisko Vāciju viņš izvēlējies tieši Fīlipa II laikmeta Spāniju, kad inkvizīcijas un absolū­tisma vara sāka sairt un kad reakcija un despotisms sasniedza tur savu augstāko pakāpi. romāns    tulk. Dainis Strukovs.Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants LočmelisRīga Latvijas Valsts Izdevniecība 1960 252, [4] lpp.Uz vāka un titlp. aut. uzrād.: B.FranksServantess, Migels de Sāvedra (1547.-1616.)Strukovs Dainis tulk.

Sergejs Sergejevs-CenskisSevastopoles grūtās dienas-2Diemžēl saglabājusies tikai viena no trim. Ja kādam šī grāmata latviski saglabājusies pilnībā,lūgums padalīties.Epopeja «Севастопольская страда» (1937—1939)Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants LočmelisLATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RIGA 1956TULKOJIS K. Blaus MĀKSLINIEKS A. APINIS

Ļevs TolstojsSevastopoles stāstipar krievu cilvēku varonību aizstāvot savu zemi, par karu bezjēdzībuLVI Rīgā 1954л. толстой Севастопольские рассказыГослитиздат Москва 1951Латвийское Государственное издательстноНа латышском азыкеТULKOJUSI ЕLIJА КLIENЕ ILUSTRĒJIS J. KUZKOVSKISNoskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

"Reminding us that history is made up of infinite individual choices, Shadows of Berlin is a masterful story of survival and redemption." — Pam Jenoff, New York Times bestselling author of The Woman with the Blue Star

A captivating novel of a Berlin girl on the run from the guilt of her past and the boy from Brooklyn who loves her

1955 in New York City: the city of instant coffee, bagels at Katz's Deli, ultra-modern TVs. But in the Perlman's walk-up in Chelsea, the past is as close as the present. Rachel came to Manhattan in a wave of displaced Jews who managed to survive the horrors of war. Her Uncle Fritz fleeing with her, Rachel hoped to find freedom from her pain in New York and in the arms of her new American husband, Aaron.

But this child of Berlin and daughter of an artist cannot seem to outrun her guilt in the role of American housewife, not until she can shed the ghosts of her past.

A new epic set in the Paleolithic era from New York Times bestselling author Kim Stanley Robinson.From the New York Times bestselling author of the Mars trilogy and 2312 comes a powerful, thrilling and heart-breaking story of one young man's journey into adulthood -- and an awe-inspiring vision of how we lived thirty thousand years ago.

"On est volontiers persuadé d'avoir lu beaucoup de choses à propos de l'holocauste, on est convaincu d'en savoir au moins autant. Et, convenons-en avec une sincérité égale au sentiment de la honte, quelquefois, devant l'accumulation, on a envie de crier grâce. C'est que l'on n'a pas encore entendu Levi analyser la nature complexe de l'état du malheur. Peu l'ont prouvé aussi bien que Levi, qui a l'air de nous retenir par les basques au bord du menaçant oubli : si la littérature n'est pas écrite pour rappeler les morts aux vivants, elle n'est que futilité." Angelo Rinaldi." 'Si c'est un homme', occupe une place centrale dans la littérature de témoignage sur l'extermination des Juifs d'Europe et l'univers concentrationnaire."J.-B. Marongiu – "Libération"

Normans Luiss Sicīliešu speciālistsAngļu rakstnieka un žurnālista Norraana Lūisa romāns aptver notikumus, kas risinās no 1943. līdz 1933. gadam Sicīlijā. Kubā un ASV. Autors parāda, kā mafija, izlemjot svarīgus politiskus notikumus, organizējot progresīvo politisko darbinieku fizisku iznīcināšanu, sadarbojas ar CIP.Angļu rakstnieka un žurnālista Normana Lūisa romāna notikumi risinās Sicīlijā, Kubā un ASV no 1943. līdz 1963. gadam. Otrā pasaules kara laikā autors strādājis ang|u izlūkdienestā Itālijā, kur viņam bijusi izdevība vērot mafijas darbību. It kā dokumentāli aprakstītā ASV prezidenta Džona Kenedija nogalināšana ir tikai paša autora literāra versija, tomēr vairāki citi romāna notikumi ir reāli, tāpat kā reālas ir dažas darbojošās personas.Но angļu valodas tulkojusi Tamāra LisekaRīga «Liesma» 1983Lūiss N.Lū 375 Sicīliešu speciālists: [Romāns] / No angļu vai tulk. T. Liseka. — R.: Liesma, 1983. — 317 Ipp. Collins 14 St. James Place London 1975Mākslinieks Uldis Sosnovskis

Mario Pjuzo Sicīlietispasaulslavenā romāna „Krusttēvs” turpinājums. Ir 1950. gads. Maikla Korleones trimdas gadi Sicīlijā tuvojas noslēgumam. Tēvs ir pavēlējis Maiklam atvest uz Ameriku jaunu sicīliešu bandītu Salvatori Giljāno. Taču Giljāno ir ierauts asiņainā vardarbības un vendetu tīmeklī. Viņš ir sava laika Sicīlijas Robins Huds, kurš metis izaicinājumu korupcijai un arī Cosa Nostra. Tagad šajā miglas ieskauto kalnu un seno drupu zemē Maikla Korleones liktenis savijas ar bīstamo leģendu Salvatori Giljāno – cīnītāju, mīlētāju un īstenu sicīlieti...No angļu valodas tulkojis Juris RijnieksMākslinieks Kristiāns Šics© Juris Rijnieks, tulkojumslatviešu valoda, 1995 ©Kristiāns Šics, mākslinieciskais noformējumsVeltījums KerolaiNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

The Roman Empire is built on the efficient brutality of its soldiers, all ready to fight and die for her. Most of them live together as brothers, but a German force is slowly working it’s way through their ranks.

After losing most of his comrades-in-arms to a devastating onslaught, Legionary Felix and the other unlucky survivors are taken as slaves – they can do nothing to stop the treacherous Arminius’s united German tribes from felling legion after legion. Steadily the force slaughter outposts, none saw the attacks coming and with each day they move towards Rome.

Only when a lone fort, Aliso, manages to keep the bloodbath at bay do Felix and his comrades flee, ready to join their fellow soldiers in the fight and protect the Empire from an army capable of tearing it apart.

Vilkijs KolinssSieviete baltāRomānsGan romāna uzbūvē, gan ari apstākļi, kādām savu varoņu rakstura īpašībām rakstnieks pievērš vislielāko uzmanību, izpaužas nekonsekvence. Viņš zina, ka sabiedrība ir netaisnīga, taču negiib par to daudz runāt. Citādi nāktos meklēt līdzekļus, kā novērst šo netaisnību. Kolinss aprobežojas ar to, ka dara savus varoņus laimīgus.Turklāt, lai realizētu šo visai pieticīgo uzdevumu, Kolinsam vajadzēja izmantot ne mazumu veiklu paņēmienu. Nīkulīgu eksistenci Londonas pažobeļu šaurajās istabelēs, trūcīgu iztiku no Hārtraita nožēlojamās algas — šādu likteni dzīve gatavoja Kolinsa varoņiem.Rakstnieks izrādījās labāks par likteni. Viņš iznīcināja visus, kas traucēja viņa varoņiem gūt laimi, un padarīja šos varoņus par tās pašas muižas pilntiesīgiem ipašniekiem, kurā bija dzimusi Loras Fērlijas un Voltera Hārtraita mīlestība. Tiesa, lai to sasniegtu, vajadzēja notikt daudzām neparedzētām nejaušībām — tēvocis nomira tieši tad, kad vairs nebija nekādu izredžu atgūt zaudēto mantu, un grāfs Fosko, baidīdamies savu kādreizējo biedru atriebības, atzina savu vainu un aizbēga no Londonas. Bet ko gan citu lai, autors būtu darījis?Varoņu rīcība šajā romānā mūs lielākoties nepāiliecina, daudzi personāži mūs neaizrauj; mēs nevaram neatzīt, ka atsevišķas ainas tajā ir ļoti melodramatiskas.Taču romānam ir arī ne mazums vērtību, kas tuvina to pagājusī gadsimta angļu literatūras labākajiem daiļdarbiem. Kolinss ir nekonsekvents, bet godīgs. Viņš nav pateicis visu patiesību, tomēr ir bijis patiess. Viņš cīnījies par skaistām cilvēku jūtām, pret iedzīvošanās kāri, kārtu aizspriedumiem, pret cilvēka cieņas pazemošanu.Tieši tādēļ arī Vilkija Kolinsa romāns pelnījis atzinību, un lasitājs turklāt vēl noteikti pratis novēltēt romāna «Sieviete baltā» meistariski izveidoto sižetu, smalko humoru un humānās tendences.Izdevniecība «Zinātne» Rīgā 1974Tulkojuši Valda Kumuška un Aleksandrs Plēsums G. KRUTOJA mākslinieciskais noformējumsV. V1SOCKA ilustrācijasIzdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu© Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1974Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Anatolijs KuzņecovsSievu krauja1966 gadā V. Kuzņecovs nolēma publicēt savas atmiņas par dzīvi Kijevā. Sievu kraujā ir ne tikai autobiogrāfiskas atmiņas, bet arī aculiecinieku liecības par nošaušanām, kuras tika izdarītas uz Sievu kraujas. Romāns pirms publicēšanas tika pakļauts valdošā režīma cenzūrai un gandrīz netika izdots. Tikai pateicoties tam, ka tekstu bija apstiptinājusi KomPartijas ideoloģiskā nodaļa, to izdeva saīsinātā variantā.1969 gadā autors aizbēga no PSRS uz Angliju, kur uzstājās ar sensacionāliem paziņojumiem par to, ka bijis spiests kļūt par VDK aģentu un ziņot par citiem rakstniekiem(Jevtušenko), lai dabūtu izbraukšanas atļauju.ROMĀNS - DOKUMENTSI2DEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGĀ 1969krievu valodas tulkojis Hugo Rukšāns Mākslinieks Ādolfs Lielaiskrieviski - Babij jarNoskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Hanna OžogovskaSiļķes aussGrāmatā stāstīts par trim pusaudžiem, kas dzīvo vienā dzīvoklī. Notikumi, kas aprakstīti grāmatā, risinās Varšavā pirmajos pēckara gados.Rīga «Liesma» 1980Ožogovska H.Ož 600 Siļķes auss / No poļu vai. tulk. un .pēcv. sarakst. J. Osmanis; II. R. Kreice. — R.: Liesma, 1980. — 245. lpp., il.A (Poļu) 84.34 PoļuA(Poļu) 84.34Po|u Ož 600Hanna Ozogowska UCHO OD SLEDZIA Nasza ksiĢgarnia Warszawa 1978No poļu valodas tulkojis Jāzeps OsmanisNoskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lvIlustrējusi Ruta Kreice© Tulkojums latviešu valodā, ilustrācijas, pēcvārds, «Liesma», 1980

Silva Rerum - lotyniškai „daiktų miškas" - taip vadinta XVI-XVIII a. populiari, iš kartos į kartą perduodama Lietuvos bajorų „šeimos knyga", kur, be tokių reikšmingų gyvenimo įvykių kaip gimimo, vestuvių ir mirties datos, būdavo įrašomos ir įvairiausios sentencijos, eilėraščiai, patarlės, per iškilmes sakyti tostai, sveikinimo kalbos ir panegirikos. Tad ko baiminasi Jonas Motiejus Norvaiša kiekvieną kartą, kai atsiverčia šeimos silvą ir ima plunksną į rankas? Kristina Sabaliauskaitė, atgaivindama istorinio romano žanrą Lietuvoje, skaitytoją talentingai perkelia tiesiai į LDK XVII a. vidurio bajorišką atmosferą - su autentiškomis audinių faktūromis, spalvomis,brangakmenių žėrėjimu, patiekalų skoniais ir kvapais - ir dovanoja tikrą kelionę laike.Net ir abejingi istorijai neturėtų likti abejingi šiai knygai.Ji - kiekvienam, kuris kada nors buvo įsivėlęs į gatvės muštynes, norėjo pasiųsti viską ir visus po velnių ar tiesiog bijojo būti prarytas kasdienybės liūno; kiekvienam, kuris kada nors bandė žvelgti baimei tiesiai į akis, buvo išgąsdintas netikėtai išsipildžiusios slapčiausios svajonės ar abejojo savimi.Užvertę šios knygos paskutinį puslapį jūs visiškai kitomis akimis žvelgsite į Žemaitijos girias, Vilniaus gatves ir nekaltai čirškiančius žvirblius. O galbūt net pradėsite kišenėje prietaringai nešiotis mažytį veidrodėlį - dėl visa pikta...Jūsų rankose - pirmasis žinomos žurnalistės, menotyrininkės, dr. Kristinos Sabaliauskaitės romanas. Studijuodama Baroko dailės istoriją Kristina Sabaliauskaitė nemažai laiko praleido Lietuvos ir Europos archyvuose prie XVII amžiaus istorinių šaltinių - laiškų, memuarų, testamentų, raštų, aprašų, iš kurių, pasak jos, „tiesiog veržėsi ano meto aistros, konfliktai, likimai ir istorijos, kurių nesugalvotų nė lakiausia fantazija." Visa tai ji supina į magišką, įtraukiantį, trilerio tempo Silva Rerum pasakojimą, kuriame fatališka meilės istorija pinasi su detektyvo elementais, o į būties įtampas žvelgiama patyrusia akimi ir dažnai - su šiai autorei būdingu subtilaus humoro ir ironijos žiupsniu.

Menotyros mokslų daktarė, žurnalistė Kristina Sabaliauskaitė 2008-aisiais debiutavo istoriniu romanu Silva rerum („Baltos lankos“). Kūrinys tapo tikru literatūriniu įvykiu Lietuvoje. Įvertintas kritikų ir kultūros istorijos specialistų, skaitytojus jis pavergė vaizdingumu ir sodria, turtinga kalba, pasakojančia apie autentišką XVII amžiaus (1659–1667 metų) atmosferą ir įvykius. Šmaikšti publicistės plunksna, grožiui ir detalėms atidi menotyrininkės akis ir humanitarės dėmesys epochos dvasinei istorijai – tai su niekuo nesupainiojamo autorės stiliaus dėmenys, teikiantys daugiasluoksnio skaitymo malonumą. 2008-aisiais romanas Silva rerum pelnė Jurgos Ivanauskaitės premiją ir buvo įtrauktas į Lietuvių literatūros instituto kūrybiškiausių knygų dvyliktuką, o 2009-aisiais skaitytojų išrinktas Lietuvos Metų knyga ir kritikų oficialiai pavadintas viena įsimintiniausių dešimtmečio knygų. Silva rerum II – antrasis šios autorės romanas, tęsiantis Norvaišų šeimos istoriją.

Jurijs PoļakovsSimts dienas līdz pavēleiStāsti: Simts dienas līdz pavēlei ; Rajona mēroga ārkārtējs notikums ; Kļūdu labojums «Simts dienas līdz pavēlei» ilgi lauzās pie lasītāja. Kārtējo reizi atdodami man manuskriptu, armijas politdarblnieki aicināja mani uzrakstīt par armiju tādu patiesību, kas iedvesmotu un sauktu uz priekšu. Taču nav mobilizējošas patiesības, tāpat kā nav nomelnojošas patiesības. Ir vienkārši patiesība, un tai nav vajadzīgi paskaidrojoši epiteti. Bet, ja patiesība liek noskumt un padomāt, tad vainīgs ir rakstnieks.Jurijs Poļakovs, Ļeņina komjaunatnes prēmijas laureātsMaskavas komjaunatnes prēmijas laureāta dzejnieka, kritiķa un prozaiķa titulstāsts satricināja visu Padomju Savienību, pirmo reizi atklādams to, kas tika čukstēts slepus, — ar mūsu varanīgo armiju tomēr kaut kas nav kārtībā, to no iekšpuses sagrauž tā saucamās «veču» un «salagu» attiecības.Stāsts «Rajona mēroga ārkārtējs notikums» atklāj komjaunatnes funkcionāru ikdienas rūpes par jaunas paaudzes «pareizu audzināšanu».Trešajā stāstā «Kļūdu labojums» autors iepazīstina ar visiem it kā zināmajām skolēnu un skolotāju attiecībām. No krievu valodas tulkojis Guntars JēgerisPoļakovs J.Po 187 Simts dienas līdz pavēlei) Stāsti / No kr. vai. tulk. un priekšv. sanīkst. G. Jēgeris; Māksi. A. Lamsters. — R.) Sprīdītis, 1990. — 325 lpp., ģīm. — (Jaunības b-ka).ISBN 5—410—00710—7SATURSJēģeris Guntars.Vai tiešam artilērija šauj uz savējiem?　Simts dienas līdz pavēlei 　Rajona mēroga ārkārtējs notikumsKļūdu labojums